Dimanti ir pasaulē vērtīgākie un populārākie dārgakmeņi, kas jau gadu tūkstošiem ieņēmuši nozīmīgu lomu, lai ne tikai rotātos, bet arī demonstrētu greznību un pārpilnību. Tomēr aiz to mirdzošās fasādes slēpjas drūmā realitāte, kas gadiem ilgi ir vajājusi nozari – “asiņaino dimantu” iespējamā klātbūtne. “Asiņainie dimanti”, kas pazīstami arī kā konfliktu dimanti, sevī nes smagas cilvēku ciešanas, aptraipot dārgakmeņu skaisto būtību.

Ko patiesībā nozīmē apzīmējums “asiņainie dimanti”, kur un kāpēc tas radies – skaidro GRENARDI rotu eksperti.

Kas ir “asiņainie dimanti”?

Apzīmējums “asiņainie dimanti” pirmo reizi plašāk parādījās 90. gadu beigās Āfrikā. Par “asiņainajiem” tika saukti tie dimanti, kas iegūti kara zonās, bieži vien brutālos un necilvēcīgos apstākļos, lai finansētu bruņotus konfliktus ar mērķi – graut likumīgās valdības. Sākotnēji uzmanība tika pievērsta tādām Āfrikas valstīm kā Sjerraleone, Angola un Kongo Demokrātiskā Republika, kur nemiernieku grupas izmantoja dimantu raktuves, lai finansētu vardarbīgās kampaņas.

“Asiņaino dimantu” vēsture ir saistīta ar stāstiem par cilvēktiesību pārkāpumiem, piespiedu darbu un nepiemērotu darba vidi. Kalnrači, kuru vidū arī bērni, strādāja bīstamos apstākļos un bieži vien tika pakļauti vardarbības draudiem. Veselas kopienas ir sagrautas un pārvietotas, jo to zemes vardarbīgā veidā pārņēmuši dimantu ieguvēji, kas darījuši to nelegālā veidā. Peļņa no šiem dimantiem veicina konfliktus, turpinot vardarbību jau tā nestabilajos reģionos. Papildu kara finansēšanai tie veicina ieroču izplatību, vēl vairāk saasinot nevainīgo civiliedzīvotāju ciešanas.

Problēmas risinājums caur Kimberlijas procesu

Reaģējot uz neētisko cilvēku nodarbinātību un pieaugošo globālo sašutumu, dimantu nozare kopā ar valstu valdībām un dažādām nevalstiskām organizācijām sāka darbu pie saskaņotām darbībām, lai risinātu šo problēmu. 2000. gadā maijā notika pirmā globālā tikšanās, kurā piedalījās Apvienoto Nāciju organizācija un Dienvidāfrikas dimantu ražotājvalstu tikšanās. Tikšanās notika Kimberlijā – Dienvidāfrikas Republikas pilsētā, kas vēsturiski bijusi nozīmīga dimantu ieguves vieta. Jau 2000. gada jūlijā Antverpenē, Beļģijā notika Pasaules dimantu kongress, kurā pieņēma rezolūciju, kas spētu bloķēt konfliktu dimantu pārdošanu. Rezolūcija aicināja izveidot starptautisku sertifikācijas procesu dimantu eksportam un importam, pieņemt tikai oficiālus un aizzīmogotus dimantu iepakojumus, un izvirzīt kriminālatbildību ikvienam, kas nodarbojas ar konfliktu dimantu tirgošanu.

2003. gadā, pēc ilgstošām nozares diskusijām, tika izveidots Kimberlijas process, kura mērķis bija apturēt gan dimantu ieguvi konfliktu zonās, gan arī jau šādā veidā iegūto dimantu piegādi. Kimberlijas process ieviesa stingrus noteikumus un pārraudzības mehānismus, lai to kontrolētu un izsekotu visu dimantu piegādes ķēdi: no raktuvēm līdz tirdzniecības vietām.

Kimberlijas process šobrīd pārstāv 85 pasaules valstis, tai skaitā arī visas Eiropas Savienības dalībvalstis. Savstarpēji atļauts nodrošināt importu un eksportu tikai dalībvalstu vidū, kā arī katram dalībvalsts dimantu ražotājam ir jāsaņem Kimberlijas procesa sertifikāts, kas arī jāuzrāda pirms dimantu eksportēšanas. Tādējādi šo valstu ietvaros patērētāji var būt droši par pirkumu ētisko izcelsmi.

Tā kā Kimberlijas process nelegālo dimantu tirdzniecību ir padarījis teju neiespējamu, tas ir piespiedis dimantu ieguvējus un tirgotājus radīt cilvēcīgus darba apstākļus un ar atbildību attiekties pret vidi. Pateicoties Kimberlijas procesam, likumīgajā tirgū ir parādījies ārkārtīgi liels apjoms oficiālo dimantu. Tas ir palielinājis nabadzīgo valstu ieņēmumus un palīdzējis tām risināt savas valsts attīstības problēmas. Piemēram, jau 2006. gadā, nepilnus 3 gadus pēc procesa ieviešanas, no Sjerraleones likumīgi tika eksportēti dimanti aptuveni 125 miljonu ASV dolāru vērtībā, salīdzinot ar to, ka 90. gadu beigās nebija gandrīz neviens legālais dimants.  

Kā būt drošiem, ka jūsu rotās mirdz bezkonfliktu dimanti?

Dimantu un juvelierizstrādājumu nozarē ir pieaudzis pieprasījums pēc caurspīdīguma un ētiskas dārgakmeņu izcelsmes un piegādes ķēdes. Patērētāji arvien vairāk vēlas apzināties savu dimantu izcelsmi, meklējot garantijas, ka viņu pirkumi neveicina cilvēku ciešanas vai kaitējumu dabai.

Jau iepriekš minēts, ka Kimberlijas process pārstāv 85 pasaules valstis, kas nozīmē, ka pārstāvētajās valstīs, tai skaitā arī Latvijā, oficiāli ir iespējams iegādāties tikai tādus dimantus un rotas ar dimantiem, kas iegūti ētiskā veidā. Tāpēc GRENARDI rotu eksperti aicina apmeklēt uzticamus un oficiālus juvelierizstrādājumu salonus, kuros nopērkami tikai un vienīgi juvelierizstrādājumi ar dimantiem, kas iegūti bezkonfliktu veidā. Eksperti īpaši aicina izvērtēt apšaubāmas tirdzniecības vietas vai nesertificētus individuālos tirdzniecības aģentus, kuru tirgotajiem dimantiem nav zināma izcelsme un pastāv iespēja, ka tie iegūti nelegālā veidā.

Apzīmējums “asiņainie dimanti” kalpo kā spilgts atgādinājums tam, kāda var būt patiesā cena mirdzošajiem dārgakmeņiem. Lai gan šīs problēmas risināšanā ir panākts ārkārtīgi liels progress un vadošie juveliernami izmanto tikai bezkonfliktu veidā iegūtus dimantus, tomēr pasaulē joprojām pieejami nelegālie dimanti, kas iegūti neētiskā veidā. Tādēļ visām ieinteresētajām pusēm, sākot ar nozares līderiem un beidzot ar patērētājiem, ir jābūt uzmanīgiem un jāapņemas ievērot cilvēktiesības un vides aizsardzību, tiecoties pēc skaistuma un greznības. Tikai tādā veidā var izskaust “asiņainos dimantus” un ļaut dimantu patiesajam spožumam mirdzēt pāri visam.