10 interesanti fakti par rotaslietām

Juvelierizstrādājumu pasaule ir ap 150 000 gadu sena, ļoti plaša un pārsteigumiem pilna. Piedāvājam iepazīties ar desmit interesantiem un varbūt pat pārsteidzošiem faktiem, kurus, iespējams, jūs vēl nebijāt dzirdējuši.

1. Briljanti pieejami visās varavīksnes krāsās

Lai arī ierasts, ka, runājot par briljantiem, tiek domāti baltie briljanti, tomēr patiesība ir tāda, ka pasaulē pieejami briljanti visās varavīksnes krāsās: dzelteni, rozā, zili, zaļi un pat melni. Krāsainie briljanti ir tikpat īsti kā baltie. Tie veidojas dabīgā ceļā un to krāsa atkarīga no tā, kāds ķīmiskais piejaukums bijis akmens veidošanās procesā. Nereti krāsainie briljanti ir pat retāk satopami un vērtīgāki kā pasaulē populārākie baltie briljanti. Krāsainie briljanti tiek saukti arī par fancy diamonds jeb greznajiem briljantiem. Tikai vienā no 10 000 briljantu karātu ir novērojama kāda no unikālajām krāsām.

2. Sarkanie briljanti – pasaulē dārgākie briljanti

Sarkano briljantu retums un intensīvi sarkanā krāsa padara šos par visdārgākajiem no visiem krāsainajiem briljantiem. Vidēji tie maksā ap 1 milj. ASV dolāru par karātu. Sarkaniem briljanti pazīstami arī kā Fancy Reds jeb sarkanā greznība. Tie pieejami dažādos toņos, sākot no oranžsarkanā līdz sarkanbrūnam. Lielākā daļa sarkanie dimanti nāk no Argyle dimantu raktuvēm Austrālijā. Lielākais sarkanais briljants, kas jebkad pārdots, sver 5,11 karātus un tika pārdots par 8 milj. ASV dolāru.

3. Tīru zeltu iespējams saliekt ar rokām

Tīrs zelts jeb 24K zelts ir ļoti mīksts materiāls, ko iespējams pārveidot, pielietojot tikai roku spēku. Tāpēc juvelierizstrādājumu pasaulē ārkārtīgi reti sastapsiet 24K rotaslietas. Lai radītu zelta rotas, kuras būtu izturīgas, zeltam tiek pievienoti dažādi piemaisījumi cietības nodrošināšanai, tāpēc arī populārākās zelta rotas ir 18K (750. prove) vai 14K (585. prove), kuru sastāvā attiecīgi tīrs zelts ir 75% un 58%.

4. Dimanti ir cieti, bet ne izturīgi

Vispārzināms fakts, ka dimanti ir viscietākais minerāls, kas sastopams uz Zemes. Tas nozīmē, ka ar dimantu var saskrāpēt pilnīgi jebkuru citu eksistējošu materiālu. Pašu dimantu spēj saskrāpēt tikai cits dimants. Taču nereti rodas pārpratums, domājot, ka, ja dimants ir ciets, tas ir arī izturīgs. Taču cietība un izturība nav viens un tas pats. Kā piemēru šeit var minēt: dimants var saskrāpēt āmuru, taču, ja ar šo āmuru sitīs pa dimantu, tas saplīsīs.

5. Zelts radies no meteorītiem

Zinātnieki ir pierādījuši, ka zelts uz zemes nonāca caur meteorītu lietu, kas notika pirms vairāk nekā 4,5 milijardiem gadu – pēc tam, kad bija jau izveidojusies zemes garoza. Tātad zelts, kas rotā jūsu pirkstus un ausis, reiz klejojis kosmosā.

6. Pērles – vienīgie akmeņi, ko rada dzīves būtnes

Juvelierizstrādājumu pasaulē vienīgie akmeņi, ko rada dzīvas būtnes, ir pērles. Pērļu radīšanā ir iesaistījušās gliemenes, kuras, ap gliemežnīcā esošajiem svešķermeņiem, izdala perlamutru biezā kārtā. Tā rezultātā rodas pērles.

7. Laulību gredzens vīriešiem tikai kopš 20. gs.

Lai arī laulības gredzenu vēsture ir vairāk kā 5000 gadu sena, tomēr sākotnēji laulību gredzenu dāvināja tikai sievietēm. Vīrieši nēsāja gredzenus, kas apliecināja viņu piederību noteiktai ģimenei, savukārt sieviete kāzu dienā saņēma gredzenu, kas attiecīgi apliecināja piederību vīram un vīra ģimenei. Vīriešiem laulības gredzenu kļuva populāri tikai 20. gadsimtā. Tiek uzskatīts, ka tika īstenota juvelierizstrādājumu nozares mārketinga kampaņa, lai palielinātu gredzenu pārdošanas apjomus. Savukārt citi avoti min, ka vīriešu laulības gredzenu popularitātes pieaugums saistāms ar pirmo un otro pasaules karu, kad vīriešiem nācās atstāt savas līgavas un sievas, tāpēc par piemiņu tika nēsāts gredzens.

8. Āfrikas kultūrās auskari kā vīrišķības simbols

Mūsdienās ir ierasts, ka auskari galvenokārt ir rotāšanās aksesuārs sievietēm, kas palīdz gan izpaust sievietes unikalitāti, gan arī akcentēt un izcelt viņas skaistumu. Taču atsevišķās Āfrikas kultūrās liela izmēra auskari joprojām ir vīrišķības, spēka, veiklības simbols, kas norāda arī uz konkrētu statusu un piederību kādai ciltij.

9. Senākā rotaslieta – 142 000 gadus veca

Vissenākā zināmā un atrastā rotaslieta ir kaklarota, kas radīta no 33 gliemežvākiem un nēsāta pirms apmēram 142 000 gadu. Rotaslieta tika atrasta laika periodā no 2014. līdz 2018. gadam Bizmounes alā netālu no Essaouiras pilsētas Marokā.

10. Dārgākā rotaslieta pasaulē – Hope Diamond

Pasaulē līdz šim dārgākā rotaslieta ir Hope Diamond jeb Hupa briljants – 45,42 karātus smagais briljants, kas priecē ar neparasti intensīvu un koši zilo krāsu. Briljanta vēsture aizsākās 17. gadsimtā, kad tas piederēja Henrijam Filipam Hupam, kuram par godu arī dots briljanta nosaukums. Šī akmens sākotnējais izmērs bijis 112 karāti, kas laika gaitā meistarīgi samazināts, lai īpaši izceltu tā skaistumu un formu. Briljants savulaik piederējis arī Luijam XIV,  Abdulhamidam II, kā arī slavenajam juvelierizstrādājumu dizainerim Pjēram Kartjē. Šobrīd briljants ir daļa no ASV esošā Smitsona Nacionālā dabas un vēstures muzeja ekspozīcijas.