Ahāts – krāsaino joslu akmens

Ahāts ir skaists un unikāls minerāls, kas gadsimtiem ilgi ir piesaistījis cilvēku uzmanību. Tas ir halcedona veids, kas veidojas no silīcija dioksīda nogulsnēm vulkāniskajos iežos. Juvelierizstrādājumu pasaulē tas iecienīts tā raksturīgo joslu, unikālo rakstu un dažādo krāsu dēļ. To var atrast visā pasaulē, taču ievērojamākās atradnes ir Brazīlijā, Urugvajā un ASV. Nosaukums dots pēc Sicīlijā plūstošās upes Achates, kur akmens pirmo reizi atrasts.

Ahāti ir dažādās krāsās, tostarp baltā, melnā, zilā, sarkanā un zaļā krāsā. Tiem bieži ir krāsu joslas vai citi interesanti raksti, kas izriet no veida, kādā minerāls veidojas. Ahāti veidojas, silīcija dioksīdu saturošam ūdenim nonākot vulkānisko iežu plaisās un dobumos. Laika gaitā silīcija dioksīds ūdenī sacietē, veidojot dažādu krāsu un faktūru slāņus. Viena no unikālākajām ahāta īpašībām ir tā caurspīdīgums. Atkarībā no slāņu biezuma daži ahāti var būt caurspīdīgi, bet citi ir necaurspīdīgi.

Tā kā ahāti ir ļoti plaši sastopami, to cenas nav augstas. Taču vērtīgākais un līdz ar to arī dārgākais no visiem ahātiem ir īrisa ahāts. Sākotnēji tas var šķist kā parasts akmens, taču, atrodoties spilgtā gaismā, no tā izspīd mirdzošas joslas visās varavīksnes krāsās. Šāda īpašība novērojama tikai nelielā ahātu daļā. Krāsu dēļ daudzi šo akmeni dēvē arī par varavīksnes ahātu.

Papildu izmantošanai juvelierizstrādājumu pasaulē, ahāts tiek izmantots arī dažādiem citiem mērķiem – mēbeļu, interjera priekšmetu un dekoratīvu elementu, mākslas darbu radīšanai. Akmens tiek izmantots arī dažādu precīzu instrumentu radīšanai, jo tam ir zems termiskās izplešanās koeficients – tas nozīmē, ka akmens neizplešas un nesaraujas, mainoties temperatūrai.

Ahāta cietība pēc Mosa skalas ir 7. Tas nozīmē, ka akmens ir ciets un izturīgs, līdz ar to – rotas ar ahātu piemērotas ikdienas nēsāšanai, nesatraucoties par to, ka saskare ar citām virsmām akmenim var kaitēt. Taču ahāts ir porains akmens – tas var absorbēt šķidrumus un eļļas. Tāpēc ieteicams pievērst papildu uzmanību, tīrot ahāta rotaslietas un citus priekšmetus.

Ahātu cilvēki izmantojuši jau gadu tūkstošiem. Senie ēģiptieši, grieķi un romieši novērtēja ahātu tā skaistuma dēļ un uzskatīja, ka tam piemīt dziednieciskas īpašības. Viduslaikos uzskatīja, ka ahāts aizsargā pret sliktiem sapņiem un murgiem, un to bieži nēsāja kā talismanu. Ahāts tika izmantots arī skulptūru veidošanā.

Arī mūsdienās ahātam tiek piedēvētas daudz dziednieciskas īpašības un liels enerģētiskais spēks. Ahāts tiek uzskatīts par spēka, koncentrēšanas, taču tai pat laikā arī harmonijas akmeni. Tas sniedz pārliecību pār saviem spēkiem, asina prātu un palīdz pieņemt pašam sevi.