Briljanta vērtību nosaka pēc četriem parametriem, ko ieviesa pagājušajā gadsimtā ASV dārgakmeņu ekspertu jeb gemologu dibinātā bezpeļņas organizācija GIA (Gemological Institute of America jeb Amerikas Ģemoloģijas institūts). Vērtēšanas sistēmu lieto vēl šodien. Ar to būtu vērts iepazīties ikvienam, kurš vēlas iegādāties dārgakmeņus, kuru vērtība ar laiku tikai palielināsies.
“Ja esam nolēmuši iegādāties dārglietu, kura nezaudēs savu vērtību arī pēc vairākiem gadu desmitiem, ir dažādi varianti,“ stāsta Līga Emma Gulbe, viena no Latvijā vadošajām ekspertēm dārglietu jomā, GRENARDI zīmolu vadītāja. “Var izvēlēties ekskluzīvas rotaslietas, kas izgatavotas nelielā skaitā, reizēm pat vienā eksemplārā, tas būs ļoti īpašs un dārgs juvelierizstrādājums, kas savu vērtību nezaudēs arī pēc simts gadiem. Var pasūtīt izgatavot rotaslietu, taču visbiežāk kā investīcijas dārglietās izvēlas briljantus – slīpētus dimantus – tā ir dārglietu pasaules klasika.”
Tas gan nenozīmē, ka īpašnieks, reiz iegādājies briljantus, glabā tos seifā un saulainā dienā izber uz galda, lai izbaudītu kā saules gaisma pasaules cietāko un vērtīgāko minerālu padara līdzīgu mazam brīnumam, kas spēj atstarot gaismu visdažādākajās nokrāsās, pašam paliekot gaišam un caurspīdīgam. Taču skaistums, kas ieslodzīts metāla seifā, nav pelnījis tādu attieksmi. Rotas ar mirdzošajiem briljantiem var un vajag valkāt ikdienā. Tāpēc jāiegādājas ne tikai vērtīgas, bet arī skaistas rotaslietas, kuras ar prieku lietosim.
Dārglietu pasaulē ārkārtīgi nozīmīga loma ir 1931. gadā, ASV dibinātajai organizācijai GIA, kas laika gaitā kļuvusi par autoritāti briljantu, krāsaino dārgakmeņu un pērļu jomā. Tā ir bezpeļņas organizācija, kuras dibinātāji pagājušā gadsimta četrdesmitajos gados ieviesuši tā dēvēto 4Cs sistēmu, pēc kuras vadās arī šodien, nosakot ikviena briljanta vērtību.
“Daudzi dārglietu īpašnieki uzskata, ka vissvarīgākais, ja runājam par briljantiem, ir to svars karātos (karāts ir 0,2 grami) – jo lielāks, jo vērtīgāks, bet pārējos parametros neiedziļinās. Lai gan arī briljanta krāsa, tīrība un slīpējuma proporcijas nosaka tā vērtību. Tādēļ GIA pagājušā gadsimta četrdesmitajos gados ieviesa 4Cs sistēmu – krāsa, tīrība, forma un svars.
Piemēram, krāsas sadaļā ir piecas gradācijas, kas iedalās, sākot no visvērtīgākā bezkrāsaina jeb balta minerāla līdz viegli dzeltenīgam vai brūnganam, turklāt katrā sadaļā ir vēl smalkākas dažādu pakāpju iedaļas, kurās orientējas tikai īpaši izglītoti ģemologi,” stāsta Līga Emma Gulbe. Atsevišķi jāizceļ FANCY jeb krāsainie briljanti; jo retāka krāsa, jo dārgāks akmens. Īpaši dārgi ir sarkani, rozā un zili briljanti, taču ne mazāk interesanti ir dzelteni, brūni u.c. toņi.
Nākamais, kam būtu vērts pievērst uzmanību ir briljanta tīrība. GIA izveidojusi tā dēvēto Tīrības skalu, kas sastāv no 11 sadaļām. Tās augšgalā ierindojas briljanti, kuru tīrību dēvē par nevainojamu. Šāds briljants ir tik dzidrs, ka to aplūkojot ar vissmalkāko mikroskopu, dārgakmenī nebūs redzams pat vismazākais puteklītis. Savukārt lejasdaļā ir briljanti, kuros pamanīsim iekļāvumus, pat apskatot tos ar neapbruņotu aci.
Dārgakmens vērtību nosaka arī tā forma, slīpējums, kas briljantiem ir īpaši svarīga, jo no tā atkarīga spēja atstarot gaismu un uzmirdzēt pat sveces liesmiņas tuvumā. Ideāli noslīpēts briljants pēc formas nedaudz atgādina bērnībā tik pazīstamo rotaļlietu – koka vilciņu, tiesa ar ideāli pulētu briljantu izturas tūkstoškārt saudzīgāk. Būtībā tā ir vesela zinātne – izslīpēt dimantu, izmantojot optikas likumsakarības, lai tā mirdzums un spēja atstarot gaismu pārsteigtu ikvienu. Tieši briljanta slīpējums visvairāk nosaka tā mirdzumu. Pēc svara mazāks, ideāli slīpēts briljants sava mirdzuma dēļ nereti izskatās vizuāli lielāks par smagāku briljantu ar viduvēju vai vāju slīpējumu. Labi slīpēts briljants atstaro gaismu visos virzienos; ja tas ir pārāk dziļš, tad gaisma tiks izstarota uz briljanta apakšējās daļas sāniem, bet centrs būs tumšs; savukārt pārāk seklam briljantam gaismas stari tiks izkliedēti un tas būs blāvs.
Briljantiem vispiemērotākais ir baltais zelts
Cilvēku, kurš nolēmis iegādāties briljanta rotaslietas, iesākumā var pārņemt neliela panika, jo dārglietu salonos aplūkojamas briljanta rotaslietas, kurās dārgakmens iestrādāts baltā, sarkanā vai dzeltenā zeltā. Kādu dārgmetālu izvēlēties, kas vislabāk izcels briljanta mirdzumu? Izmantojot dzelteno vai rozā krāsas zeltu, dārgmetāla krāsa liks baltajam briljantam pieņemt tā toni un tas izskatīsies kā zemākas kategorijas dārgakmens. Tādēļ visaugstākās kvalitātes briljantus iestrādā tieši baltajā zeltā. Ja savukārt iegādājamies fancy krāsas akmeni, tad jāizvēlas zelta tonis, kas akcentē briljanta neparasto krāsu. Tā piemēram dzeltenie briljanti vislabāk izskatās dzeltenā zeltā, bet brūnie – sarkanajā.
“Izvēloties iegādāties dārglietas, kurās iestrādāti prāvāki briljanti, būtu svarīgi zināt, lai dārglietas izgatavotājs būtu parūpējies, lai briljantam būtu neatkarīgas laboratorijas izsniegts ģemoloģiskais sertifikāts, ko uzskata par briljanta tehnisko pasi, kurā atzīmēti visi tā svarīgākie raksturlielumi, kas minerālu padara par skaistu un vērtīgu. Sertifikāti var būt dažādi; visvērtīgākie ir GIA, IGI, HRDA. Vislabākā reputācija viennozīmīgi ir GIA sertifikātiem, jo šie vērtējumi ir visstingrākie. (Nereti vienam un tam pašam akmenim citas laboratorijas norāda labākus parametrus nekā GIA) Turklāt GIA ikvienu briljantu pārbauda vairāki eksperti, kas garantē, ka vērtēšanas process būs patiešām objektīvs,” rezumē GRENARDI zīmolu vadītāja. Kad pētām sertifikātu, tad jāpievērš uzmanība, lai briljants nebūtu mākslīgi uzlabots (ar radiācijas, lāzera, u.c tehnoloģiju palīdzību), kā arī lai tas nebūtu sintētiski audzēts laboratorijā.
Runājot par briljantu slīpējumu formām, jāatceras, ka vispopulārākie ir apaļa slīpējuma briljanti ar 57 šķautnēm, jo tie mirdz vislabāk. Šobrīd pasaulē aktuāli ir smaragda un sirds formas slīpējumi; populāri ir arī princeses, lāsveida, bagetes, markīza u.c. slīpējumi. Tas gan ir gaumes jautājums, bet par gaumi, kā zināms, nestrīdas.
