Dzintars: vērtīgākais Baltijas jūras dārgakmens

Dzintars, saukts arī par saules akmeni, ir viens no vērtīgākajiem minerāliem. Lai arī atrodams dažādās pasaules malās, tomēr pats senākais dzintara ceļš ved uz Baltijas jūru. Gan tā skaistuma, gan piedēvēto dziedniecisko īpašību dēļ, dzintars uzskatīts arī par vērtīgāko Baltijas jūras dārgakmeni, kas veidojies pirms 35 līdz 200 miljonu gadu senā pagātnē no priežu sveķiem. Jau kopš sen seniem laikiem tas izmantots arī dziedniecībā – labvēlīgas vides radīšanai un veselības atjaunošanai. Sirdis iekarojis arī tā siltā starojuma dēļ.

Dzintars ir sacietējuši fosilie sveķi. Tas veidojas siltos laikapstākļos, kad no priedēm izdalās sveķi – tie nonāk bezskābekļa vidē un sacietē. Latvijā atrodamais dzintars tiek dēvēts par saules akmeni tā dzelteno toņu dēļu, taču pasaulē pieejami arī zaļi, sarkani, brūni un pat zilgani dzintari. Dzintara krāsu ietekmē gan skuju koka sveķu tonis, gan arī dažādie piemaisījusmi, kas saplūst ar sveķiem to sacietēšanas laikā. Piemēram, Dominikānas Republikā sastopamais dzintars ir viegli zilganā krāsā. Zinātnieki noskaidrojuši, ka šo toni rada vulkānisko pelnu piemaisījumi. Latvijā visvairāk dzintaru iespējams atrast Liepājas pusē. Tas skaidrojams ar to, ka Baltijas jūras dzīlēs ir nogulumi ar dzintaru, un jūras straumes, kas šos nogulumus skalo, uz piekrasti nāk no dienvidrietumu puses.  

Vērtīgais dzintars ir ļoti mīksts materiāls, tāpēc to arī vienmēr bijis ļoti viegli apstrādāt, no tā radīt rotas un citus skaistuma priekšmetus vai veselībai noderīgas lietas. Pēc Mosa skalas dzintaram ir vien 2. cietības līmenis, tāpēc pret dzintara rotām jāattiecas saudzīgi – droši var nēsāt dzintara kaklarotas un auskarus, taču, izvēloties gredzenus vai rokassprādzes ar dzintaru, jāseko līdzi, lai tām nerodas pārāk bieža saskare ar kādu cietu virsmu vai citu materiālu, kas var saskrāpēt dzintaru. Tāpat arī jāuzmanās no uguns tuvuma, jo dzintars kūst, ja tiek karsēts. Dzintara cietība rotās atkarīga arī no tā, kādā veidā dzintars apstrādāts. Ja rotās izmantots dzintars bez apstrādes, tas būs mīkstāks. Savukārt, ja atrastie dzintara graudi samalti dzintara pulverī, ķīmiski apstrādāti un no tiem izgatavots presētais dzintars, tas būs izturīgāks materiāls.

Jau izsenis dzintars bijis vērtīgs maiņas līdzeklis, īpaši mūsu reģionā. Dzintars bijis mūsu Baltijas jūras reģiona eksportprece, ar ko sākusies tirdzniecība uz tālākām vietām: Ēģipti, Itāliju, Grieķiju, Maroku, Mezopotāmiju, Ķīnu un citur. Tādā veidā arī dzintars kļuvis par vienu no Baltijas jūras valstu reģiona atpazīstamības zīmēm.

Atradnes

Visā pasaulē pieejamas dzintara atradnes, taču vairāk kā 90% visas pasaules dzintara iegūst Sembas pussalā, Kaļiņingradas apgabalā pie Baltijas jūras, kur kopējais dzintara krājumu daudzums lēšams ap 128 000 tonnām. No šī karjera katru dienu tiek iegūts ap 700 tonām dzintara, kuru vidū gan sīki dzintara gabaliņi, gan arī tādi, kas sver pat vairākus kilogramus. Populāras dzintara ieguves vietas ir arī Polija, Vācija, Dānija, Baltkrievija un Ukraina. Latvijā atrastais dzintars ir tikai tas, kas ticis izskalots no jūras. Mums savu atradņu nav. Latvijas ģeologi arī min, ka ar katru gadu jūra izskalo arvien mazāk dzintara, tāpēc arī samazinās materiāls, ar ko strādāt un no kā radīt rotas.

Dzintars vai dzintara izstrādājums?

Sarūkot dzintara ieguves iespējām, arvien biežāk tirgū parādās rotas, kas radītas nevis no dzintara, bet no “dzintara izstrādājumiem”. Piemēram, Āfrikā tiek vārīta kopalas sula – koks, kuram ir dzeltenīga sula. Sacietējis novārījums izskatās kā dzintars. Tāpat tiek radīti arī dzintara atveidojumi no plastmasas.

Dzintara apstrādes speciālistiem ir ieteikums, kā pārbaudīt, vai dzintars ir īsts. Ja zem dzintara tiek palikta ultravioletā lampa un izspīd zils tonis, dzintars ir īsts. Mājas apstākļos tā īstumu var pārbaudīt, paberzējot ar vilnu. Ja tas pēc berzēšanas pievelk papīru – ir īsts.

Dziednieciskās īpašības

Dzintara dziednieciskās īpašības tiek izmantotas jau gadu tūkstošiem. Joprojām dzintara putekļi tiek izmantoti arī kosmētikas un medikamentu radīšanā, kā arī dzintara krellītes tiek liktas ap mazuļu kaklu aizsardzībai un veselībai. Mūsdienu medicīnā dzintaru izmanto kā izejvielu dzintarskābes iegūšanai, kurai piemīt antioksidējošas un pretiekaisuma īpašības. Visvairāk dzintarskābes esot tieši Baltijas reģionā atrastajos dzintaros. Dzintars ir savdabīgs biostimulators, kas saskarsmē ar ādu un matiem rada statisko enerģiju, kas jūtīgākiem cilvēkiem palīdzot atjaunot biolauku, aktivizēt organisma procesus. Tiek uzskatīts, ka tas veicina enerģijas atjaunošanos, stimulē matu augšanu, nomierina nervu sistēmu, novērš galvas sāpes, uzlabo ādas toni. Protams, jāņem vērā, ka tieši neapstrādātam dzintaram ir daudz lielāka ietekme. Rotas ar ķīmiski apstrādātiem, lakotiem dzintariem, kas iestrādāti dažādos metālos, nesniegs tik lielu enerģētisko ieguvumu.