Kaislīgais rubīns

Rubīns ir viens no četriem dārgakmeņiem līdzās briljantam, safīram un smaragdam. Rubīns dabā ir ārkārtīgi reti sastopams, līdz ar to tā vērtība ir ļoti augsta. Akmens nosaukums radies no latīņu vārda “ruber”, kas tulkojumā nozīmē – sarkans.

Tas ir minerāla korunda paveids koši sarkanā krāsā. Spilgto krāsu veido hroma piejaukums. Rubīni ir sarkanā, purpursarkanā un oranžīgi sarkanā krāsā. Spilgti sarkana un tumši sarkana krāsa ir visvairāk pieprasītie rubīna toņi. Šādus rubīnus visbiežāk atrod Mjanmā. Piemēram, Taizemes rubīniem ir brūnganīga nokrāsa, kas ievērojami pazemina dārgakmens cenu. Vispilnīgākie un toņa ziņā piesātinātākie rubīni tiek saukti par “dūjas asinīm” – šis tonis tiek uzskatīts par retāko un līdz ar to arī vērtīgāko. Ļoti retos gadījumos rubīnos novēro asterismu – sešstarainu vai pat divpadsmitstarainu atspīdumu, kas atgādina zvaigzni. Rubīns ir ļoti ciets akmens, pēc Mosa cietības skalas tas ierindots 9. vietā, kas nozīmē, ka tas ir ļoti izturīgs pret skrāpējumiem.

Rubīnu vērtību nosaka pēc to izmēra, toņa, dzidruma un slīpējuma kvalitātes. Gandrīz visiem dabīgajiem rubīniem ir iekļāvumi. Lai piešķirtu dārgakmenim košāku krāsu, tas tiek karsēts līdz pat 3000°C augstā temperatūrā. Karsēšana parasti tiek veikta pirms akmens slīpēšanas.

Rubīnus visbiežāk atrod Mjanmā, Afganistānā, Indijā, Ķīnā, Šrilankā, Pakistānā un citur.

Rubīnu vēsture, gluži kā pats akmens, ir bagāta ar noslēpumiem un kaislībām. Dārgakmens tika atklāts ap 2500. gadu pirms mūsu ēras Mjanmā, kas agrāk bija pazīstama kā Birma. Vislielākie atrastie rubīni bija vienmēr jānogādā Birmas valdniekam, kas kļuva par viņa īpašumu. Senajās kultūrās rubīnu vērtēja ļoti augstu. To asinssarkanās krāsas dēļ uzskatīja, ka rubīni satur dzīvības spēku un pārstāv spēcīgākās emocijas: mīlestību, dusmas, degsmi.

Laikā, kad attīstījās tirdzniecības ceļi starp Eiropu un Austrumiem, katrā braucienā uz Eiropu tika atvest akmeņi. Taču tos bieži jauca ar granātiem, špineli un citiem sarkanajiem pusdārgakmeņiem, tādēļ nav brīnums, ka daži slaveni rubīni nemaz nav rubīni. Piemēram, slavenais Melnā prinča rubīns, kas iestrādāts Lielbritānijas Imperiālās valsts kronī, patiesībā ir šinelis.

Rubīns ir Bībelē visbiežāk pieminētais akmens, kur tas izcelts kā viens no divpadsmit akmeņiem, ko radījis Dievs. Rubīnus gadsimtiem ilgi iekārojuši kolekcionāri, karotāji, pētnieki. Arī mūsdienās to vērtība ir ārkārtīgi liela un tam ir visaugstākā cena par karātu, salīdzinot ar citiem krāsainajiem dārgakmeņiem.

Rubīns ir pārpilnības akmens, kas piesaista ne tikai mīlestību un kaislību, bet arī finansiālu labklājību un emocionālo piepildījumu. Tiek uzskatīts, ka rubīns ir sirds akmens, kas palīdz atvērt sirds čakru – spēju dot un saņemt mīlestību. Tas arī veicina seksualitāti, dziedina emocijas un stiprina drosmi.

Pasaulē dārgākā rubīna rekords pieder Saullēkta rubīnam – baloža olas izmēra dārgakmens 25,59 karātu svarā. Tā izcelsmes valsts ir Mjanma. Rubīns vēlāk nonāca Cartier dārgakmeņu kolekcijā, ko nogādāja Sotheby’s Magnificent Jewels izsolē Ženēvā 2015. gadā. Anonīms izsoles dalībnieks no Šveices to iegādājās par 30,3 milj. ASV dolāru.