Kas ir dārgmetāli?   

Dārgmetāli ir valdzinājuši cilvēkus tūkstošiem gadu, simbolizējot skaistumu un dižciltību. Šie retie un vērtīgie metāli, kuru vidū zelts, sudrabs, platīns, pallādijs un rodijs, tiek novērtēti ne tikai to estētiskās pievilcības, bet arī unikālo fizisko un ķīmisko īpašību dēļ. No seno monētu darināšanas līdz izsmalcinātiem mūsdienu juvelierizstrādājumiem – dārgmetāli joprojām ir mūsdienu ekonomikas un skaistuma pasaules neatņemama sastāvdaļa.  
 
GRENARDI rotu eksperti skaidro, kas ir pasaulē populārākie un juvelierizstrādājumu nozarē izmantojamie dārgmetāli.
 
Kas ir dārgmetāli un kā tie atšķiras no parastajiem metāliem? 
 
Dārgmetāli un parastie metāli ir divi dažādi metālu veidi: katram no tiem ir savas unikālās īpašības, kā arī tie kalpo dažādiem mērķiem. Dārgmetāli ir reti sastopami, ar augstu vērtību un pielietojumu izsmalcinātās nozarēs, piemēram, juveliermāksla, savukārt parastie metāli ir plaši sastopami, viegli pieejami un visbiežāk izmantoti ar rūpniecību saistītās nozarēs.  
 
Populārākie dārgmetāli ir zelts, sudrabs, platīns, pallādijs un rodijs, kas pazīstami ar savu spīdumu, blīvumu, izturību pret koroziju. Šo īpašību dēļ tie ir iecienīti juvelierizstrādājumu pasaulē, kā arī kā ieguldījumu objekti. Taču dārgmetālus izmanto ne tikai juvelierizstrādājumu nozarē, bet arī dažādu tehnoloģiju radīšanai, piemēram, elektronikā, medicīnas iekārtās. Ierobežotā piedāvājuma un lielā pieprasījuma dēļ dārgmetāliem ir augstāka tirgus vērtība nekā parastajiem metāliem. Savukārt dzelzs, cinks, alumīnijs, varš, niķelis un citi metāli tiek iekļauti parasto metālu grupā, kas plaši tiek izmantoti būvniecībā, transporta nozarē, rūpniecībā.  
 
Lai arī par greznības simbolu tiek uzskatīti dārgmetāli, tomēr arī parastajiem metāliem ir būtiska nozīme pasaules ekonomikā. Ņemot vērā abu metālu grupu unikālās īpašības un plašo pielietojumu veidu, gan parastiem, gan dārgmetāliem ir liela nozīme mūsdienu pasaulē.  

Populārākie dārgmetāli 
 
Zelts 

Zelts ir pats populārākais un viens no vērtīgākajiem dārgmetāliem visā pasaulē. Jau kopš sen seniem laikiem zelts ir novērtēts tā skaistuma, spīduma, retuma un daudzpusīgā pielietojuma dēļ, padarot to par populāru izvēli rotaslietu izgatavošanai un monētu kalšanai, kā arī par monetārās sistēmas standartu. Jau gadu tūkstošiem ilgi tas ir bijis bagātības, greznības un prestiža simbols. Izcilās elektrības un siltuma vadītspējas dēļ zelts atzīts par vērtīgu arī dažādās rūpniecības nozarēs, piemēram, elektronikā un medicīnā.  

Dabīgs, tīrs zelts ir koši dzeltenā krāsā un ārkārtīgi mīksts metāls, tāpēc juvelierizstrādājumu pasaulē ir praktiski neiespējami sastapt rotaslietas, kas izgatavotas no absolūti tīra 24K jeb 999. proves zelta. Lai zeltu padarītu izturīgāku un no tā varētu izgatavot rotaslietas, kas piemērotas nēsāšanai, zeltam pievieno dažādu metālu sakausējumus, kas piešķir gan stingrību, gan arī dažādus zelta toņus: baltu, sarkanu un dzeltenu. Piemēram, ja nēsājat dzeltenā zelta rotas, tad zeltam ir pievienots sudrabs un varš, sarkanā zelta rotām – tikai varš, savukārt baltā zelta rotām – sudrabs un pallādijs. Juvelierizstrādājumu pasaulē visbiežāk sastopamas rotas, kas radītas no 18K jeb 750. proves un 14K jeb 585. proves zelta. Jo augstāka prove, jo rotas sastāvā vairāk tīra zelta: 750. provē – 75% zelta, 585. provē – 58.5%.  

Sudrabs 

Sudrabs ir dārgmetāls, kas gadu tūkstošiem iecienīts tā daudzpusības dēļ. Sudrabs ir mīksts, viegli veidojams metāls, kas dabā plaši sastopams un cenu ziņā pieejams plašam patērētāju lokam. Apveltīts ar izcilu spīdumu un daudz unikālām fiziskajām īpašībām, šis metāls ir viens no populārākajiem juvelierizstrādājumu radīšanā, kā arī citās nozarēs – mašīnbūvē, medicīnā, elektronikā. Sudrabs jau izsenis zināms ar to, ka tam piemīt arī antibakteriālas un dezinficējošas īpašības, kuru dēļ sudrabs bijis iecienīts jau senatnē: no tā dižciltīgām ģimenēm radīja traukus, kuros ēdiens un ūdens ilgāk uzglabājās svaigs. Viena no unikālajām šī metāla īpašībām ir tā, ka sudrabs spēj precīzi atspoguļot attēlu, tāpēc arī sudrabu izmanto spoguļu izgatavošanā.  

Sudrabs ir ļoti jutīgs un reaģējošs metāls. Tas nozīmē, ka sudrabs ar laiku kļūst matēts un zaudē savu spīdumu, kā arī tas mēdz apsūbēt, iegūstot tumši pelēku vai pat melnu nokrāsu. Reizēm šī apsūbēšana jeb oksidēšanās no defekta kļūst par efektu, piešķirot rotaslietām unikālu nokrāsu. Taču, ja ir vēlme saglabāt sudraba spožumu, tas ir vai nu jāapstrādā ar rodija pārklājumu vai arī regulāri jāveic apkope pie juveliera.  

Platīns 

Platīns ir viens no pasaulē vērtīgākajiem dārgmetāliem, pateicoties tā retumam un izmantošanai dažādās nozarēs. Šis dārgmetāls ir mirdzoši baltā krāsā, vizuāli līdzīgs sudrabam. Unikālās platīna īpašība ir tā, ka tas ir izturīgs pret koroziju, neoksidējās un nekad nemaina savu krāsu – tas vienmēr būs tikpat mirdzošs kā dienā, kad to iegādājāties. Tā valdzinošā skaistuma un ārkārtīgi lielās izturības dēļ tas ir īpaši iecienīts juvelierizstrādājumu pasaulē: simbolizējot mīlestību un mūžīgas attiecības, no platīna tiek radīti saderināšanās gredzeni, savukārt tā ārkārtīgi lielās izturības dēļ, platīnu uzskata par vīrišķīgu metālu, piedāvājot vīriešiem paredzētas rotas. Pieaugošais pieprasījums pēc platīna pēdējos gados ir būtiski ietekmējis cenu svārstības, tāpēc platīns ir kļuvis aptuveni 2 – 3 reizes dārgāks par zeltu. 

Lai kausētu platīnu un radītu no tā juvelierizstrādājumus, ir nepieciešama ļoti augsta temperatūra – 1768 °C, kas nozīmē, ka ne visi juvelieri spēj radīt juvelierizstrādājumus no šī metāla. Cēlais dārgmetāls atklāts Kolumbijā, 16. gadsimtā, taču šobrīd aptuveni 70% tirgū esošo platīnu atrod Dienvidāfrikā.  

Pallādijs  

Pallādijs ir pazīstams ar savu reto sastopamību, izturību un skaistumu – tas ir mirdzošs metāls sudrabaini baltā krāsā. Pallādijs ir platīna grupas metāls, ko iegūst no niķeļa un vara rūdām. Šis ir visvieglāk kūstošais un vismazāk blīvais platīna grupas metāls, tāpēc visbiežāk to izmanto par katalizatoru – elementu, kas spēj paātrināt vai palēlināt kādu ķīmisku procesu. Reto metālu nav viegli aizstāt ar kādu citu, tāpēc tas ir īpaši nozīmīgs jaunu tehnoloģiju radīšanas procesā un elektronikā. Tāpat pallādiju izmanto arī īpaši izsmalcinātu juvelierizstrādājumu radīšanā. Pallādijs ir aptuveni 30 reižu retāk sastopams kā zelts, tāpēc arī tā tirgus cena nemitīgi pieaug.  

Dārmetāls tika atklāts 19. gadsimta sākumā, taču tā popularitāte pieauga tikai gadsimta beigās. Pirmo reizi juvelierizstrādājumu radīšanā tas izmantots 30. gados, kad ticis izveidots zelta un pallādija sakausējums, veidojot metālu, kas vizuāli atgādina balto zeltu, taču ir ievērojami izturīgāks.  

Rodijs 

Rodijs ir pasaulē visretāk sastopamais un līdz ar to arī visdārgākais dārgmetāls. Tas ir retāks pat par zeltu: katru gadu tirgus vajadzībām saražo ap 3100 tonnu zelta, savukārt rodiju – vien 30 tonnas.  
Cilvēki visbiežāk ar rodiju saskaras tieši juvelierizstrādājumu pasaulē: rodijs tiek izmantots rotaslietu izgatavošanas procesā, jo tas ir spīdīgs, sudrabaini baltā krāsā un ļoti stingrs. Rodija pārklājums palīdz rotaslietas padarīt koši baltas, kā arī izturīgākas pret skrāpējumiem un koroziju. Tāpat arī būtiski, ka rodijs ir hipoalerģisks, kas īpaši nozīmīgi tiem, kuriem var būt alerģija pret noteiktiem metālu sakausējumiem, ko izmanto juvelierizstrādājumos.  

Savukārt ap 80% no pieejamā rodija izmanto mašīnbūvē, lai attīrītu izplūdes gāzu emisijas. Rodijs ir unikāls ar to, ka spēj šķelt slāpekļa oksīda molekulas – indīgu gāzi, ko izdala ar fosilo degvielu darbināmas vieglās un smagās automašīnas, laivas, kuģi, spēkstacijas. Tā kā rodijs ir izturīgs pret koroziju un viegli vada elektrisko strāvu, tas tiek izmantots arī kā pārklājums optiskajām šķiedrām un spoguļiem, priekšējo lukturu atstarotājiem un elektriskajiem materiāliem. 

Dārgmetāliem ir liela ietekme uz dažādiem mūsu dzīves aspektiem, sākot no to vēsturiskās un kultūras nozīmes līdz to neaizstājamai lomai mūsdienu skaistuma, tehnoloģiju un rūpniecības pasaulē. To nezūdošā vērtība un daudzpusība nodrošina, ka dārgmetāli ir pārlaicīgi – tie būs tikpat iecienīti un nozīmīgi arī nākamajās paaudzēs.