Prove norāda uz procentuālo cēlmetāla jeb tīrā metāla sastāvu zelta sakausējumā. Jo augstāka prove, jo vērtīgāks zelts. Taču jāatceras, ka juvelierizstrādājumu izgatavošanai nepieciešams zelts ar dažādiem citu metālu piejaukumiem, kas nodrošinās, piemēram, juvelierizstrādājuma cietību vai citas īpašības, tādēļ maldīgs ir uzskats, ka juvelierizstrādājumi ir no tīra zelta! 
 
Šobrīd Latvijā pastāv piecu provju zelts: 375., 585., 750., 916. un 999. Piemēram, ar 375. provi apzīmētajā juvelierizstrādājumā ir 37,5% tīra zelta, tādēļ arī šīs zelts ir vismazāk vērtīgais. Vispopulārākais zelts juvelierizstrādājumu pasaulē ir apzīmēts ar 585. provi (58,5% tīra zelta), kas ir gan vērtīgs, gan arī vispiemērotākais ikdienas nēsāšanai un izturīgs pret nodilumiem. Augstas klases juveliernami izmanto 750. proves zeltu, kas ir gan vērtīgs, gan izturīgs, taču nav tik populārs augstākas cenas dēļ. Savukārt visvērtīgākais zelts ir ar 900., 916. un 999. provēm. Taču, valkājot zelta rotaslietas ar šīm provēm, jāizturas pret tām saudzīgi – jo vairāk tīra zelta šajā zelta sakausējumā, jo mazāk klāt piejauktu metālu zelta cietības nodrošināšanai.  

 Agrāk Latvijā provi sauca arī par raudzi, taču tā vārda nelabskanīguma dēļ, no tā nolēma atteikties. Par labskanīgu tika izvēlēts vārds “prove”, kas aizgūts no latīnu valodas vārda “probāre”, kas tulkojumā nozīmē “pārbaudīt”, “pierādīt”.  
 
Dažādās pasaules valstīs ir atšķirīga zelta provēšanas sistēma. Piemēram, Latvijā un bijušās Padomju savienības valstīs zelts tiek provēts ar mums labi pazīstamo un augstāk minēto provju sistēmu. Taču citviet zelta vērtība tiek apzīmēta, norādot karātus vai arī tikai ražotāja logo. Tādēļ šādu izstrādājumu zelta vērtību vislabāk noteiks juvelieris vai arī sertifikāts, kas tiek dots līdzi rotaslietai.