Malahīts: dabas mākslas brīnums 

Malahīts ar savu valdzinošo zaļo nokrāsu un dažādu joslu rakstiem jau gadsimtiem ilgi ir iecienīts tā vizuālās pievilcības un piedēvēto dziedniecisko īpašību dēļ. Šim ievērojamajam akmenim ir bagātīga vēsture, plašs pielietojums un estētiska pievilcība, kas turpina valdzināt gan akmens cienītājus, gan kolekcionārus. Malahīts pamatoti ir ieguvis popularitāti arī augstās modes aprindās.  
 
Akmens sastāvā ir liels vara daudzums. Visbiežāk akmens veidojas tieši virs vara atradnēm, tāpēc jau izsenis tā atrašana norādījusi uz to, ka tuvumā iespējams atrast arī varu. Atšķirībā no citiem akmeņiem malahīts ir sastopams tikai un vienīgi izteikti zaļā krāsā. Tomēr zaļie toņi var atšķirties – no gaiši zaļa līdz tumšai, gandrīz melnai krāsai. Šī akmens unikalitāte ir tā spēja saglabāt savu krāsu. Malahīta rotaslietas, kas izgatavotas pirms daudziem gadiem, izskatīsies gluži kā jaunas. Akmens neizbalē saules gaismā.  

Malahīta burvīgais skaistums ir padarījis to par ļoti pieprasītu akmeni dekoratīviem nolūkiem. Tā koši zaļo krāsu, sākot no gaišiem līdz tumšiem toņiem, pastiprina atšķirīgi joslu raksti, radot patiesi unikālu izskatu. Malahītu bieži izmanto juvelierizstrādājumu radīšanai, kā arī dekoratīvu priekšmetu radīšanai vai dekorēšanai, piemēram, vāzes, svečturi, gleznu rāmji, pulksteņi. Papildu estētiskajam pielietojumam, malahītu izmanto arī rūpniecībā. Augstā vara satura dēļ to izmanto vara sakausējumu ražošanā, zaļās krāsas pigmenta radīšanā, tāpat arī dažādu darba virsmu, grīdas segumu, sienas flīžu radīšanā. Pēc Mosa skalas malahītam ir 3,5 – 4 cietības līmenis, līdz ar to tas viegli šķeļas un labi padodas tēlniekiem. Tā kā akmens ir mīksts, tad arī to viegli samalt pulverī, no kā agrāk radīja krāsas pigmentu. No malahīta radītais pigments bija spilgtāks nekā jebkurš cits. Tas bija pazīstams ar nosaukumu Chrysocolla jeb vara zaļais. Malahīts tika atkāts pirms aptuveni 4 000 gadiem Senajā Ēģiptē. Tur to izmantoja amuletu un rotaslietu radīšanai, kā arī malahīta pulveris tika izmantots kā dekoratīvās kosmētikas acu ēnas. Japānā un Ķīnā no akmens pulvera radīja krāsas, ar kurām gleznot, savukārt Krievijā tika atrasti pat 20 tonnu smagi malahīta bloki, ar kuriem rotāja caru pilis.  

Pasaulē slavenākais malahīts nav rotakmens, bet gan daļa no Krievijas pilsētā Sanktpēterburgā esošās Ziemas pils dekorācijām. Ap 1830. gadu Ziemas pilī ķeizariene Aleksandra Fjodorovna iekārtoja telpu, kas tika nodēvēta par malahīta istabu. Šī telpa ir bagātīgi piepildīta ar malahīta vāzēm, malahīta kolonnām un kamīna dzegām, kas radītas no šī unikāli skaistā akmens.  

Malahīta istaba Ziemas pilī, Sanktpēterburgā
 
Lai arī nav precīzu ziņu par malahīta nosaukuma izcelsmi, tiek uzskatīts, ka tas cēlies no grieķu valodas vārda “malhe”, kas nozīmē – zāle. Vai arī grieķu vārds “malakos”, kas nozīmē – mīksts.  
 
Akmens ir atrodams dažādos reģionos visā pasaulē, tostarp Krievijā, Kongo Demokrātiskajā Republikā, Zambijā, Austrālijā, Meksikā un Amerikas Savienotajās Valstīs. Viens no slavenākajiem malahīta avotiem ir Urālu kalni Krievijā, kur tas ir iegūts gadsimtiem ilgi. Citas ievērojamas atradnes ir Centrālāfrikas un ASV dienvidrietumi.  

Tiek uzskatīts, ka malahītam piemīt dziednieciskas īpašības. Tas spēj līdzsvarot čakras, mazināt depresiju un trauksmi, kā arī izvadīt negatīvo enerģiju no ķermeņa. Palīdz izkāpt ārpus komforta zonas, vairo drosmi, rada iekšējo spēku un atver sirds čakru.  
 
Neatkarīgi no tā, vai malahīts tiek apbrīnots savas estētiskās pievilcības vai tiek meklēts tā pazīstamo dziedinošo īpašību dēļ, tas ir mūžīgs akmens, kas demonstrē dabas pasaules radīto brīnumu.