Ieguldot zeltā, jāatceras viens no svarīgākajiem investora principiem – visas olas nelikt vienā groziņā jeb ieguldījumi jāveic, sadalot riskus, izvairoties no augstām izmaksām un jāorientējas uz pelņu ilgtermiņā.
Toms Kreicbergs, finanšu nozares speciālists, rakstnieks un IPAS Indexo līdzdibinātājs savā blogā par ieguldīšanu apkopojis svarīgākos investēšanas principus, atgādina, ka gandrīz ikvienam no mums piemīt tendence domāt, ka esam spējīgāki investori par vidējo, taču jāatceras par tirgus lielajiem investoriem, kuru milzīgie resursi un zināšanas nespēj paredzēt tirgus kustības vai uzminēt pelnošākos ieguldījumus. Arī tieksme skriet pēc peļņas gandrīz vienmēr rezultējas atziņā, ka konkrēts fonds, kas vēsturiski bijis ienesīgāks nekā cits, neparedz, ka tāds tas būs arī tuvākajā nākotnē. Citējot slaveno uzņēmēju Vorenu Bafetu, sakarību var izteikt šādi:
“Gudrs cilvēks sākumā dara to, ko muļķis dara beigās”.
Galvenais ir pastāvīgi uzrādīt labu, ja arī ne izcilu, rezultātu un nekad neieguldīt tik daudz, ka investors kļūst atkarīgs no tirgus rezultātiem, respektīvi jātur vismaz gada izdevumi krājkontā, lai tirgus kritums neapdraudētu ģimenes budžetu.
Pašreiz, kad Covid-19 vīrusa dēļ pasaulē mainījusies attieksme pret daudziem svarīgiem jautājumiem, investēšana zeltā kļuvusi vēl populārāka. Finanšu pasaulē ieguldītājus, kuri izrāda īpašu attieksmi pret šo cēlmetālu, pat dēvē par zelta vabolēm (goldbug).
Juvelieri nereti mēdz pārsteigt pasauli, no zelta izgatavojot ne tikai dārglietas, bet ievērības cienīgus objektus, kuru izcelsme rodama popkultūrā. Tā 2017. gada aprīlī, atzīmējot Zvaigžņu karu sāgas 40. gadadienu, Tokijā no zelta izgatavota sāgas galvenā ļaundara Dārta Veidera jeb Anakina Saivolkera maska. Tās cena – 1,4 miljoni dolāru. Savukārt šā gada septembrī kāds juvelieris no Izraēlas pēc ķīniešu izcelsmes uzņēmēja pasūtījuma izgatavoja līdz šim pasaulē dārgāko pretvīrusu sejas masku, izmantojot 18 karātus baltā zelta un izrotājot to ar 3600 dārgakmeņiem. Pretvīrusu maskas cena – 1,3 miljoni euro.
Kad japāņu juvelieris Ginza Tanaka pirms trīs gadiem radīja 30 cm garo Dārta Veidera masku, izmantotā zelta daudzums tika novērtēts 592 000 EUR vērtībā. Šodien materiāla izmaksas būtu jau 855 525 EUR, jo zelta cena pēdējo trīs gadu laikā ir palielinājusies par 44%. Tādā veidā ieguldījums 16,5 kg smagajā maskā būtu uzskatāms par veiksmīgu darījumu, jo trīs gadu laikā tās izejmateriāla vērtība, neskaitot Tanakas darbu, palielinājās par 264 000 EUR.
Zelts ir teju mītisks investīciju objekts, kas piesaista cilvēkus vairāk nekā jebkuri citi finanšu aktīvi. Vienalga, vai tas iegādāts sev vai dāvanai kādam citam, kā zeltrača akcija virtuālajā vidē, kā suvenīra monēta vai stienis, spekulatīvos nolūkos vai lai sagatavotos globālai katastrofai, šis cēlmetāls gadu tūkstošiem nav zaudējis savu maģisko pievilcību.
SEB Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš investoru attieksmi pret zeltu raksturo šādi: “Tā mainās atkarībā no riska apetītes un pieejamajiem naudas resursiem. Normāla reakcija tirgū, kad pieaug risks un zūd uzticība naudai, ir interese iegādāties zeltu, kas ceļ zelta vērtību. Taču svarīgi ir saprast arī fonu. Piemēram, šogad saasinoties situācijai vīrusa frontē februārī, zelta cena loģiski no 1550 ASV dolāriem palielinājās līdz 1700 ASV dolāriem marta sākumā (cena par Trojas unci). Tad sekoja straujš cenas kritums līdz 1450 ASV dolāriem. Situācija cīņā ar vīrusu neuzlabojās, riski pieauga, tad kāpēc krita zelta cena? Tas bija ASV dolāru likviditātes jautājums. Tirgū radās bažas par ekonomikas nākotni, bažas par finanšu aktīvu vērtību un radās nepieciešamība pēc naudas rezervēm. Kad vajag naudu, tad tiek pārdoti jebkuri aktīvi (tuksnesī ūdens litrs kļūst svarīgāks par zelta stieni vai akcijām). Bažas par naudas trūkumu veicināja aktīvu pārdošanu un to cenu kritumu. Redzot samilzušās naudas likviditātes problēmas, tirgū iesaistījās centrālās bankas, piesolot triljonus (gan dolārus, gan eiro) tirgus atbalstam un naudas likviditātes nodrošināšanai. Tas arī bija pavērsiena punkts zelta cenas uzvedībā. Rezultātā zelta cena no 1450 dolāru līmeņa marta vidū uzlēca virs 2000 dolāru atzīmes augusta sākumā. Bet vasaras beigās vēl bija cerība izvairīties no otrā Covid-19 viļņa, kas mazināja riskus un zelta cenai lika atkāpties līdz 1900 dolāru līmenim. Ja tirgū nebūs naudas likviditātes problēmas zelta cena (uz otrā Covid viļņa fona) var atkal palielināties virs 2000 ASV dolāriem, bet valdot augstam riskam (uzņēmumu potenciālie bankroti, kliba ekonomika, valdību parāda pieaugums, negatīvas procentu likmes utt.) šobrīd diez vai kāds sagaida zelta vērtības kritumu.”
Oļegs Jemeljanovs, Swedbank Finanšu tirgus daļas Investīciju jomas vadītājs atsauc atmiņā kādu vēsturisku faktu, ka mūsu ēras 0. gadā Romas impērijā par vienu unci zelta bija iespējams iegādāties togu – Senās Romas pilsoņu virsējo apģērbu, ko darināja no balta vilnas auduma eliptiskā griezumā un ko apņēma ap augumu pār vienu plecu, atstājot kaklu un otru plecu neapsegtu, ādas siksnu un pāris sandales. Arī šodien, pēc 2000 gadiem par unci zelta iespējams iegādāties uzvalku, ādas siksnu un apavu pāri.
“Krīzes laikā pieprasījums pēc zelta palielinās,”
stāsta Swedbank eksperts, vienlaikus aicinot neaizmirst, ka zelta cena desmit, piecpadsmit gadu laikā var svārstīties ļoti ievērojamā diapazonā: “Tādēļ zeltu nav ieteicams izmantot ka ieguldījumu īstermiņa jeb spekulatīvos nolūkos, drīzāk kā ilgtermiņa investīciju vai “apdrošināšanas polisi”, ja vēlaties pasargāt sevi no inflācijas. Tas ir saistīts ar to, ka šodien naudu vienkārši drukā. Agrāk to drukāja uz papīra, mūsdienās tas notiek arī virtuāli – piespiežot klaviatūras taustiņu. Tieši tāpēc pēdējo desmit gadu laikā ir kļuvušas populāras kriptovalūtas, kuru idejas pamatā ir priekšstats, ka naudu nevar saražot nekontrolējamā apjomā. Bitkoins radīts ar šādu pieeju, bet pagaidām tas ir jauns aktīvs, nav līdz galam pārbaudīts, taču tā idejas pamatā ir mēģinājums izgudrot kaut ko, kas būtu kā zelts, tikai digitālā variantā.”
Investori padomos iesācējiem piemin to, ka riski ir jādiversificē. Ja cilvēks no sava investīciju portfeļa būtu nolēmis desmit procentus atvēlēt zelta iegādei, kā to būtu darīt vislabāk?
Oļegs Jemeljanovs uzsver, ka visbiežāk cilvēki iegādājas zelta monētas, stieņus, bet pie noteikta to daudzuma rodas nākamā problēma – kur to glabāt.” Ja šim nolūkam atvēlēti 5-10 000 EUR, tā nebūtu problēma. Ja summa pārsniedz minēto summu, tas jau ir daudz nopietnāk. Viens no risinājumiem, iegādāties fondus, kuru vērtība piesaistīta zelta cenai. Pēdējo desmit gadu laikā pasaulē izveidoti daudzi fondi, kuru vērtspapīru vērtību garantē fiziskais zelts. Piemēram, Vācijā darbojas Xetra-Gold fonds, ko izveidoja Frankfurtes fondu birža. Zelts tiek glabāts Frankfurtē. Pats galvenais, ka fonda daļas iespējams izņemt fiziskā zelta veidā. Viena lieta ir apgalvojums, ka kāda fonda daļu vērtība piesaistīta zelta cenai, bet tas vēl neko nenozīmē, taču šim fondam seifos glabājas reāls fiziskais zelts. Vēl var apsvērt iespēju iegādāties zelta ieguves kompāniju akcijas. Palielinoties zelta cenai pasaules tirgū, palielināsies arī šo kompāniju akciju vērtība.”
Rezumējot, zelta vabolēm jāielāgo, ka zelts pilda ienesīguma diversifikācijas lomu, savukārt prātīga un uz panākumiem orientēta investora portfelī tā daļai jābūt nelielai.
