Sudrabs: pieejams un elegants

Sudrabs ir metāls, kas dabā plaši sastopams brīvā veidā. Ar savu sudrabaini balto spīdumu un unikālajām fiziskajām īpašībām, sudrabs gadu tūkstošiem ir bijis iecienīts tā daudzpusības dēļ. No senajām civilizācijām līdz mūsdienu amatniekiem: šis metāls ir viens no populārākajiem juvelierizstrādājumu radīšanā, kā arī izmantošanai citās nozarēs – medicīnā, elektronikā, mašīnbūvē.

GRENARDI rotu eksperti piedāvā iepazīties ar to, kas ir šis brīnumainais metāls un kāpēc tik ļoti iecienīts visas cilvēces vēsturē.

Izcelsme

Dabā sudrabs ir sastopams brīvā veidā vai arī savienojumos ar sēru un hloru. Sudraba tīrradņi ir ļoti reti sastopami, pat daudz retāki par zeltu. Toties katrs no tiem var svērt vairākus simtus kilogramu. Zināms, ka līdz šim pats lielākais sudraba tīrradnis atrasts Čīlē, un tas svēra 1420 kg. Visvairāk sudrabs tiek iegūts Peru, Bolīvijā, Meksikā, Ķīnā, Austrālijā, Čīlē, Polijā un Krievijā.

Sudraba rūdas tiek iegūtas lielās, dziļās bedrēs vai arī pazemē. Bieži vien sudrabu atrod nevis tīrā veidā, bet gan kā citu metālu, piemēram, vara, svina, cinka un pat zelta, ieguves blakusproduktu. Tiklīdz sudraba rūda no pazemes tiek izcelta virszemē, tā tiek sasmalcināta un atdalīta no atkritumiežu daļiņām un citiem minerāliem. Pēc tam iegūtais koncentrāts tiek kausēts, līdz izveidojas neapstrādāts svina metāls. Uz svinu iedarbojas dažādi procesi, līdz paliek sudraba, zelta un vara sakausējums. Visbeidzot šis maisījums tiek kausēts, kā rezultātā tiek noņemts varš un atdalās augstas tīrības zelts un sudrabs.

Daudzpusīgais pielietojums

Viena no ievērojamākajām sudraba īpašībām ir tā daudzpusība. Sudrabs ir metāls ar vislielāko spēju vadīt siltumu un elektrību, tāpēc tā fizisko un ķīmisko īpašību dēļ sudrabu izmanto daudzās nozarēs: elektronikā, mašīnbūvē, raķešbūvē, medicīnā. Sudraba pārklājums tiek izmantots arī spoguļu un termosu ražošanai, kā arī pielietos pārtikas nozarē dažādu pārtikas krāsvielu, piedevu radīšanai.

Sudrabam piemīt antiseptiskas īpašības, kas tika plaši pielietotas jau senatnē. Zināms, ka, lai ūdens nebojātos, aristokrāti savulaik ūdeni lējuši sudraba traukos vai arī ūdens krūzēs, kurās ticis ievietots sudraba gabaliņš. Tāpat arī karavīri esot uz atklātām brūcēm likuši plānas sudraba plāksnītes, lai veicinātu ievainojumu sadzīšanu. Klīst leģenda, ka arī Maķedonijas Aleksandra ceļojuma krūze bijusi no sudraba, lai uzturētu veselību.

Zinātnieki apgalvo, ka sudrabs visas cilvēces vēsturē vislabāk zināms nevis tā fizisko vai ķīmisko īpašību dēļ, bet tieši pateicoties tā antibakteriālajām, dezinficējošajām un dziednieciskajām īpašībām. ASV Kalifornijas Universitātes zinātnieki laboratoriskos pētījumos pierādījuši, ka sudraba ietekmē vīrusi un baktērijas dažu minūšu laikā pilnībā iet bojā vai arī tiek apturēta jaunu mikroorganismu vairošanās. Antibakteriālo īpašību dēļ arī mūsdienās sudrabs tiek pievienots dažādiem uztura bagātinātājiem, pārtikas piedevām un medikamentiem.

Sudraba juvelierizstrādājumi

Sudrabu un tā sakausējumus izmanto arī juvelierizstrādājumu un monētu radīšanai. Visā pasaulē iecienīti sudraba auskari, kaklarotas, rokassprādzes, kakla ķēdītes, gredzeni, tostarp arī laulības un saderināšanās gredzeni. Sudraba rotu un aksesuāru klāstā pieejamas gan vienkāršas, gan izsmalcinātas rotas ne tikai sievietēm, bet arī vīriešiem un bērniem.

Spožais metāls ir mīksts, tāpēc arī viegli kaļams un veidojams, no kā var radīt gan ārkārtīgi smalkus rakstus, gan arī drosmīgas un pamanāmas detaļas. Lai no sudraba radītu izturīgas rotaslietas, veido metāla sakausējumus, sudrabam visbiežāk pievienojot varu. Juvelierizstrādājumu pasaulē sudrabs ieņem unikālu vietu kā demokrātiska, taču eleganta alternatīva citiem dārgmetāliem, piemēram, zeltam un platīnam. Tas ir cenas ziņā pieejams metāls plašam patērētāju lokam, ļaujot ikvienam rotāties ar izsmalcinātiem un arī dizaineru radītiem juvelierizstrādājumiem. Šī pieejamība arī veicinājusi sudraba popularitāti un plašo izmantošanu juvelierizstrādājumu nozarē. Atšķirībā no īslaicīgām modes tendencēm, sudraba rotaslietām piemīt mūžīgs valdzinājums. No vienkāršām sudraba rotaslietām līdz izsmalcinātiem juvelierizstrādājumiem – šīs rotas iztur laika pārbaudi, saglabājot savu skaistumu un vērtību daudzu gadu garumā.

Laikā, kad arvien vairāk rūpējas par vidi, sudrabs kļūst par ilgtspējīgu izvēli rotaslietu radīšanai. Liela daļa sudraba tiek iegūta no otrreizējās pārstrādes, tādējādi samazinot vajadzību pēc jaunām ieguvēm. Turklāt sudraba izturība nodrošina arī juvelierizstrādājumu izturību, samazinot pieprasījumu pēc biežas rotu maiņas un veicinot ilgtspējīgāku patērētāju kultūru.

Ļoti populārs ir arī apzeltīts sudrabs, kas nozīmē, ka sudrabs tiek pārklāts ar zeltu saturošu pārklājumu dzeltenā vai sarkanā zelta tonī. Lai arī sākotnēji efekts var vizuāli atgādināt īstu zeltu, tomēr par šādām rotām īpaši jārūpējas, jo zelta pārklājums ar laiku var zaudēt savu spožumu un to nepieciešams atjaunot pie juveliera, lai atgrieztu sākotnējo izskatu.

Arvien populārāks arī kļūst oksidētais jeb melnais sudrabs, kas jau sākotnēji tiek ražots tumšā krāsā. Šāds sudrabs piešķir ekspresīvāku izskatu un vintage šarmu, un rotaslietu dizainos iekļauj lielākus kontrastus nekā to spēj nodrošināt baltais sudrabs.

Kāpēc sudrabs apsūbē?

Būtiski gan minēt, ka sudrabs ir ļoti jutīgs un reaģējošs metāls. Tas nozīmē, ka ar laiku sudraba rotaslietas var zaudēt sākotnējo spīdumu, apsūbēt un kļūt tumšas, jo notiek ķīmiska reakcija ar gaisā esošajām sērūdeņraža vielām. Reakcijas procesā veidojas melns, ūdenī nešķīstošs sudraba sulfīds. Šo reakciju var palēlināt, ja rotaslietas tiek uzglabātas sausā un tumšā vietā, piemēram, rotaslietu kastītē. Tāpat arī metāls var kļūt tumšs, reaģējot ar sviedriem, uz ādas esošajiem losjoniem, kosmētiku, eļļām, mitrumu kopumā. Spīdumu atgriezt gan var pavisam vienkāršā veidā – vai nu mājas apstākļos pulējot ar speciālu auduma lupatiņu vai arī uzticot tīrīšanu profesionāliem juvelieriem.

Bagātīga vēsture

Stāsts par sudrabu meklējams tūkstošiem gadu senā pagātnē: pirmā zināmā sudraba izmantošana datēta ar 3000. gadu pirms mūsu ēras senajā Mezopotāmijā. Tādas civilizācijas kā senie ēģiptieši, grieķi un romieši godināja sudrabu tā retuma un elegances dēļ, radot greznas rotaslietas, traukus, galda piederumus, mākslas priekšmetus, kas norādīja uz viņu bagātību un augsto statusu. Sudrabs bija iecienīts ne tikai praktiskā pielietojuma dēļ, bet arī, izceļot tā simbolisko nozīmi: tīrība, labklājība un augsts garīgums. Sudrabs, gluži tāpat kā zelts, ir ticis izmantots arī kā maiņas līdzeklis starp Nīlas un Indas upes teritorijām kopš 800. gada pirms mūsu ēras.

Sudrabs jau gadu tūkstošiem valdzina tā pievilcīgā skaistuma, daudzpusīgā pielietojuma un antiseptisko īpašību dēļ. Tā pastāvīgā pievilcība juvelierizstrādājumu nozarē pārspēj īslaicīgās modes tendences, iemiesojot mūžīgu eleganci, daudzpusību un ilgtspēju. Sudrabaini baltais metāls piedāvā pieejamu, taču vienlaikus arī greznu pašizpausmes un rotāšanās veidu, kļūstot par simbolu izsmalcinātam mākslinieciskumam un elegancei.