20. gadsimta sākumā perfekta pērle tika uzskatīta par vērtīgāko objektu pasaulē. Pērles tika izmantotas gan kā investīciju objekts, gan arī kā izsmalcinātas rotaslietas, ar kurām rotājās tikai pasaules bagātākās sievietes. Bagātnieču vidū īpaši populāri bija iegādāties tieši franču luksusa zīmola Cartier pērles. Lai arī zīmola pērles iegādājās daudzi, tomēr viens no stāstiem bija uzņēmumam īpaši nozīmīgs.  
 
1916. gadā Pjērs Kartjē (Pierre Cartier) savā Ņujorkas salona zālē izstādīja viņaprāt visdārgāko kaklarotu pasaulē. To veidoja divas pērļu virtenes – viena ar 55 perfekti apaļām pērlēm, otra ar 73. Šī kaklarota tolaik bija vairāk nekā miljons ASV dolāru vērtībā, kas šodien būtu apmēram 24 miljoni ASV dolāru. Ziņas par tik vērtīgu kaklarotu kļuva par īstu sensāciju. Daudzi pērļu cienītāji mēroja tālus ceļus, lai šo kaklarotu apskatītu, taču 31 gadu vecā Meisija Planta (Meisie Plant) bija visvairāk šīs kaklarotas apburta.  
 
Kādu vakaru Meisija pie vakariņu galda sēdēja blakus Pjēram un stāstīja, cik ļoti apbrīnojot kaklarotu, taču diemžēl nevar to atļauties. Pjērs zināja, ka Meisijas vīrs Mortons Plants (Morton Plant), kurš par viņu bija 30 gadus vecāks, kā savu dzīves misiju bija noteicis darīt visu iespējamo, lai iepriecinātu Meisiju. Pjērs arī zināja to, ka Mortons plāno pārdot savu renesanses stila savrupnamu 5. Avēnijas un 52. Ielas stūrī, jo vairs nesaredzēja perspektīvu tai vietai. Tā kā gan kaklarota, gan piecstāvu savrupnams tika novērtēti vienādi – miljons ASV dolāru vērtībā -, Pjērs piedāvāja veikt maiņu. Tā Meisija tika pie kārotās kaklarotas, savukārt Pjērs – pie savrupnama.  
 
Tā kā Eiropā norisinājās karš, Cartier uzņēmuma saimnieki lēma, ka tā galvenā darbība jāveido tieši ASV. Pēc ārkārtīgi vērienīgas ēkas renovācijas, savrupnams kļuva par Cartier zīmola galveno mītni un šobrīd ir lielākais Cartier salons pasaulē.