Dace Sāmīte ir zīmola Aristocrat Kids dibinātāja, vadītāja un radošā direktore. Viņas stāsts ir simtprocentīgs pierādījums apgalvojumam, ka sekojot savam iekšējam aicinājumam, ir iespējams īstenot vispārdrošākos sapņus. No bankas darbinieces Dace kļuva par sava apģērba zīmola radītāju, kuru novērtē arī tālu aiz Latvijas robežām. Daces radītajos tērpos ģērbusies Bejonses meita, Kataras karaliskā Al Thani un karaliskā Al Saud ģimene Saūda Arābijā, miljardiere Kailija Dženere…
Pieļauju, ka cilvēkiem, kas piepildījuši savus vispārdrošākos sapņus, ir kaut kas kopīgs. Kā tev šķiet, kas ir tā noteicošā iekšējā izjūta, kas palīdz dzīvē īstenot kaut ko lielu un aizraujošu?
Domāju, ka manā gadījumā tā ir izjūta, ka nekam šajā pasaulē nav limita. Arī iepriekš, kad strādāju algotu darbu bankā, es nedomāju, ka, piemēram, konkrēti pienākumi, ko veicu vai alga, ko saņemu, ir viss, uz ko esmu spējīga. Taču savs bizness ir mans perfektais risinājums, lai ikdienā piedzīvotu apstiprinājumu tam, ka robežas patiešām nepastāv ne tajā, ko radām, ne kam un cik daudz radām.
Mani virza arī spīts. Dažkārt, kad atskatos uz noieto ceļa daļu, domāju: kā gan mēs to varējām?! Bet, kad esi procesā, viens uzdevums aizved pie nākamā un nav jau citu variantu, kā vien tos atrisināt.
Bankā tu biji mārketinga projektu vadītāja. Kā tu nonāci līdz apģērba radīšanai?
Bankā man nepatika stikla griestu izjūta, kā arī man trūka iespēju vairāk izpaust savu kreatīvo daļu. Kad paliku stāvoklī, izmācījos par stilisti un sāku sadarboties ar fotogrāfiem – pucēju klientus fotosesijām.
Redzi, man nekad nav sanācis un laikam arī nav bijis vajadzīgs būt ilgstoši mierā. Arī, kad piedzima meitiņa, nekas šai ziņā nemainījās – ņēmu viņu līdzi uz fotosesijām. Bet kas attiecas uz apģērba radīšanu, mans stāsts ir klasisks: meitiņai piedzimstot, man gribējās viņai sagādāt ko īpašu. Tā tapa manis darinātas pirmās matu sprādzes un zeķubikses ar rišiņām. Tad spēru soli tālāk un sāku braukāt pa tirdziņiem un tās arī tirgot. Redzēju, ka manis rādītās lietas patīk arī citiem. Bet tiklīdz ko apgūstu, man gribas sasniegt nākamo līmeni, raudzīties pēc jauniem apvāršņiem. Patiesībā jau arī ir tikai divi varianti – tu paliec uz vietas un lēnītēm slīdi lejup vai tver to, ko dzīve piedāvā, un ej uz priekšu attīstot sevi.
Tomēr modes industrijā būt ir sarežģīti. Šķiet, ka beidzamajos gados jaunus apģērbu zīmolus rada tikai trakie vai ar savu ideju apsēstie – Ķīnā vien ir tik daudz apģērba saražots, ka pietiktu visai pasaulei.
Es šādā veidā uz dzīvi neraugos, mani vada cita filozofija.
Ja skatāmies uz jebkuru nišu pasaules mērogā, mums jāsecina, ka konkurence ir milzīga katrā no tām. Tāpēc svarīgāk ir saprast, kurš ir tavs ceļš un to tad arī iet, pa ceļam risinot arī sarežģījumus. Jo no grūtībām izvairīties nebūs iespējams, tās ir jāuztver kā dzīves sastāvdaļa.
Tāpat ir jāpieņem, ka nepienāks brīdis, kad varēsi uzelpot. Miera un stabilitātes nebūs. Jo ceļš nebeidzas, tas tikai turpinās.
Skaisti noformulēji esības būtību. Vai vari iezīmēt, ko tu esi mācījusies, ejot savu ceļu?
Esmu sapratusi, ka pieļautās, tā saucamās kļūdas mūs ved pretim īstajiem risinājumiem. Piemēram, radot savu zīmolu, man jau sākotnēji gribējās radīt kvalitatīvu, augstvērtīgu produktu, bet vienlaikus es to vēlējos klientiem piedāvāt par pieejamu cenu. Tā bija mana pirmā kļūda, jo ir skaidrs, ka kvalitatīvs produkts maksā tik, cik tas maksā. Tiklīdz nolaidu cenu, tā sāku apspiest pati savu radošumu, turklāt cieta arī darba kvalitāte. Apjausma, ka darba procesā sāku atmest sākotnējās ieceres, man bija kā stop zīme: turpmāk ir jārīkojas citādi.
Otra kļūda bija ieklausīšanās tajā, ko saka apkārtējie. Starp citu, tieši dažādie viedokļi mūs pārbauda visvairāk un daudzus no mums arī salauž.
Nereti biznesi neturpinās tieši tāpēc, ka tev no malas kāds iestāsta: tas nav iespējams! Arī man teica: “Ko tu esi iedomājusies, neviens apģērbu par tik augstu cenu nepirks!”
Sekojot informācijai, ko saņemam no ārpuses, ir viegli pazaudēt ne tikai ticību sev, bet arī sākotnējo ideju, savu patieso aicinājumu. Patiesībā Aristocrat Kids piedzima laikā, kad es izlēmu sekot savai iekšējai balsij un neklausīties citu viedokļos. Bet kā jau teicu, sekošana savai sirdsbalsij nenozīmē, ka ceļš vienmēr būs gluds. Piemēram, mums sākotnēji nebija savas darbnīcas, mēs sadarbojāmies ar dažādām ražotnēm, bet tā kā vēl bijām mazi, mūsu pasūtījumus nemitīgi atlika uz vēlāku. Tāpēc nereti nevarējām izpildīt savas saistības pret klientiem. Taču šis posms bija nepieciešams, jo noveda pie savas darbnīcas izveidošanas. Tobrīd sākām veidot arī divas sezonālās kolekcijas gadā, sadarboties ar vairumtirgotājiem visā pasaulē. Mums ir ar ko lepoties, jo kolekcijas ir tikušas izstādītas Londonas luksusa lielveikala Harrods, Harvey Nichols Doha un Riyadh, Tsum, Isetan Shinjukus un vēl citos skatlogos. Un tomēr pēc laika notika nākamais lūzuma punkts: es sapratu, ja iespringstam uz ražošanu, cena atkal tiek spiesta uz leju un mēs nonākam īstā vāveres ritenī.
Tāpēc pirms pusotra gada pieņēmu nākamo drosmīgo lēmumu strādāt tikai uz privātiem pasūtījumiem un katram no tiem veltīt tik daudz laika, cik uzskatu par nepieciešamu.
Šobrīd mēs sadarbojamies ar Latvijas talantiem: apavu meistariem, izšuvējiem, cepuru meistariem, tamborētājiem. Un tas ir tik interesanti, ja varam radīt absolūti unikālu produktu kādam konkrētam cilvēkam!
Dace ar abām meitām Aleksandru (no kreisās) un Elizabeti
Mēs neviens negribam piedzīvot strupceļa situācijas, bet izrādās, ka tās pat ir ļoti nepieciešamas, lai mēs meklētu jaunus ceļus.
Pavisam noteikti.
Man ir bijuši gana daudz brīžu, kad nesaprotu, kā no viena punkta tikt līdz nākamajam, kad šķietami liekas, ka ir bezizeja.
Bet tagad jau zinu, ka katrai situācijai ir vismaz trīs izejas varianti un ka tās piespēlē tikai tiem cilvēkiem, kas spēj tikt galā.
Tāpēc katrreiz nolieku sevi uz kājām, sapurinos, dziļi ieelpoju un eju tālāk. Es to salīdzinu ar videospēli, kurai ir vairāki līmeņi. Tu vari palikt pirmajā līmenī, kuru brīvi pārzini un kas jau ir kļuvis ērts, bet vari iet uz nākamo un tajā viennozīmīgi būs izaicinājumi un daudz kas jauns, kas liks pielāgoties, tevi locīs un izvedīs no komforta zonas, kas ne vienmēr ir patīkami.
Līdz šim esmu pieredzējusi vairākus strupceļus, bet tie ir rezultējušies nevis aizvērtās durvīs, bet gan izjūtā, ka es kā korķis tieku izšauta nākamajā līmenī.
Starp citu, par to arī gribu tev pajautāt – pirms dažiem gadiem skaļi izskanēja, ka tava zīmola radītais tērps ir izvēlēts Bejonses un Jay Z meitiņai Blū Aivijai pasākuma Wearable Art Gala apmeklēšanai. Tāpat tevis radītos tērpus valkā Saūda Arābijas karalisko ģimeņu sievietes. Kā var panākt tik lielu zīmola atpazīstamību pasaulē?
Es tev godīgi varu teikt, ka nezinu tieši kā to izdarīt, jo iekarot pasaules tirgu nekad nav bijis mans pašmērķis.
Domāju, ka mūsu veiksmes atslēga meklējama tajā, ka mēs radām to, kas patīk mums pašiem un acīmredzot patiesu aizrautību ar laiku novērtē arī citi.
Varu izstāstīt, kā sākās sadarbība ar Bejonse. Kādā igauņu blogā mūs pamanīja dziedātājas stilists un atrakstīja. Tā sākās mūsu sadarbība, realizējot vairākus pasūtījumus visām trim ģimenes mazajām meitenēm. Tad kādu dienu atskanēja telefona zvans: vēlos jūsu zīmolu iekļaut sarakstā, kā vienu no variantiem, kas radītu īpašo tērpu pasākumam Wearable Art Gala, kuras tēma togad bija Lion King. Attiecīgi radīju konceptu, kas bija stāsts par skaisto Āfriku un sauli un tā tika izvēlēta kā viena no trim finālistēm. Taču ne viss ritēja kā pa diedziņu! Tik daudz bija momentu, kad šķita – iecerēto paveikt nav iespējams! Jo kleitai bija jātop gatavai nedēļas laikā, bet tai bija pilnīgi jauns dizains: mēs eksperimentējām ar konstrukciju, proporcijām, materiāliem. Bez tam kleitas rotājumi tapa Kenijā! Lai tos laikā atgādātu uz Latviju, mēs atradām cilvēku, kurš tobrīd atradās konkrētajā Kenijas ciematā, un tālāk devās uz Stokholmu, tur savukārt sameklējām nākamo cilvēku, kurš paciņu varēja nodot kādam, kurš savukārt to varēja atvest uz Latviju. Tajā brīdī tiešām bija sajūta, ka visa pasaule sadodas rokās, lai mēs savu ieceri realizētu un tērps laikā nonāktu Ņujorkā. Visi uztraukumi attaisnojās, jo tieši mūsu darinātais tērps tika izvēlēts īpašajam pasākumam.
Strādājot ar individuāliem pasūtītājiem, mēs varam cilvēku saģērbt no galvas līdz papēžiem. Piemēram, nesen mums bija kāzām jāsapoš vairākas meitenes no vienas karaliskās ģimenes Abu Dhabi. Mēs viņām radījām īpašas ar rokām apgleznotas un izšūtas kleitas, katrai radot savu stāstu. Vienā no kleitas dizainiem iekļāvām pat šeihas sūtītu mazās princeses fotogrāfiju, savukārt citā izveidojām mazu pasaku par zaķīšiem, jo mazajai princesei bija mīlulis maziņš zaķītis. Tāpat kleitām pieskaņojām visus nepieciešamos aksesuārus – galvas segas, cimdus, rotas, apavus. Tā mēs izklaidējamies! (Smejas)
Izklausās aizraujoši. Tomēr tu pēc izglītības esi mārketinga speciāliste. Neesi jutusi no jomas profesionāļiem skaudību vai noniecinošu attieksmi?
Es nekad neesmu pretendējusi uz titulu dizainers. No otras puses – zinu gana daudz piemēru, kad cilvēki, kuriem nav specializētas izglītības, dara visfantastiskākās lietas. Jo viņi vadās pēc savas iekšējās izjūtas. Arī manis pašas dzīve ir apgāzusi tik daudz stereotipu!
Savā darbībā esmu tik ļoti iesaistījusies, ka man tiešām ir vienalga, ko par mani kāds domā – jo beigās jau man tāpat ir jāatskaitās tikai sev.
Sava ceļa iešana ir saistīta ar ticību sev. Cik lielā mērā esi varējusi teikt, ka esi sieviete ar augstu pašapziņu?
Tikai, kad uzsāku savu biznesu, sāku arī apzināties, cik zema ir bijusi mana pašapziņa un cik liela tai ir nozīme. Jo, kamēr tā ir zema, tu mēģini attaisnot citu cilvēku cerības. Tikai kad saproti, ka tev nevienam nav jāizpatīk, ka tu drīksti iet savu ceļu, kļūst vieglāk.
Pašcieņai piemīt baigā jauda. Man šķiet, ka man to audzēt palīdzējis katrs nākamais pakāpiens, ko pārvaru.
Un vēl arī vēlme pamēģināt ko jaunu, riskēt. Jo tas palīdz novērtēt savu varēšanu.
Man gan vienmēr arī šķitis, ka foršākais ir tas ceļš, kurš nav zināms. Manā gadījumā, strādājot nišas jomā, vismaz Latvijā man nav bijis neviena, kam paprasīt padomu. Un zini, tas ir labi! To tik tagad saprotu, ka ar citu dotiem padomiem jābūt ļoti uzmanīgiem, jo katrs tos izsaka, raugoties no savas kastītes.
Pat nosaucot tikai krāsu, mēs katrs redzam ko citu. Piemēram, ja tu jautāsi, ar ko man asociējas dzeltenais, es teikšu, ka redzu nebeidzamu saulespuķu lauku, kuru apspīd saule. Bet kāds cits redzēs olas dzeltenumu. Tad kā tas, kurš redz olas dzeltenumu, var dot padomu, tam, kurš redz nebeidzamu saulespuķu lauku un otrādi?
Arī man, kad cilvēki jautā, kā rīkoties, kādu lēmumu pieņemt, es godīgi atbildu, ka nevienam neko nevaru ieteikt – to vislabāk zina katrs pats.
Apkārtējo ieteikumi drīzāk mūs var novest no pareizā ceļa.
Ticība sev un saviem spēkiem ir jāvairo visu mūžu – es pie tā joprojām strādāju. Bet man ļoti palīdz spīts un tas, ka es pēc būtības neesmu čīkstētāja.
Daudzi uzņēmēji atzīst, ka pasaule ir mainījusies. Kā tu to izjūti?
Mūsdienu pasaule vairs netiek dalīta reģionāli, iespēja mēģināt un realizēt savu sapni ir dota ikvienam. Jau sen nevajadzētu domāt, ka Latvija ir atrauta no pārējām valstīm, patiesībā visa pasaule ir viena kopīga platforma, kurā darboties. Tā ir atvērta dažādām idejām un jaudīgiem darītājiem, nevienu neliekot kastītēs pēc nacionalitātes. Tas rada lielu brīvību izpausties. Jāatlaiž ir tikai katra paša iekšējās bremzes, ko rada bailes un neticība sev.
Pateicoties tam, ko daru, esmu bijusi pasaules pasakainākajās vietās, satikusies ar neiedomājamiem cilvēkiem. Šos divus gadus, kopš pandēmijas sākuma, neesmu bijusi ārpus Latvijas, bet informācijas apmaiņa, pateicoties tehnoloģijām, ir tik piesātināta, ka es to pat nejūtu. Man nav fiziski kaut kur jāaizbrauc, lai justu, ka dzīve kūsā. Tas ir arī iekšējs process.
Tev kā apģērba radītājai man gribas pavaicāt arī par skaistumu. Kas, tavuprāt, ir patiess skaistums?
Manā skatījumā ir ļoti liela atšķirība starp vienkārši skaistu vizuālo noformējumu un patiesu skaistumu, arī starp radītu un ražotu lietu. Pirmajām piemīt daudz lielāka jauda. Radīšanas process, iedziļināšanās detaļās piešķir papildus vērtību un padara lietu no plakani skaistas par tādu, kas ir patiesi skaista. Manuprāt, skaistums ir detaļās, tas meklējams pārdomātā dziļumā.
Man patīk vērot cilvēkus, man tuvi ir dažādi stili, bet es uzreiz pamanu, vai cilvēks ir saģērbies pēc kāda gatava parauga, kas noskatīts Pinterest, vai āriene atspoguļo viņu pašu. Ja pēdējais – cilvēka ārējam tēlam nebūs ne ko pielikt, ne atņemt. Tam būs neizsmeļams dziļums.
Riga Fashion Week aizkadrā
Un ko apģērbs un rotas nozīmē tieši tev?
Āriene ir kā kodēta valoda, kas ļoti daudz par mums pastāsta. Man apģērbs ir eksperiments. Es nevaru teikt, ka man ir savs stils, jo dažādos dzīves posmos varu izskatīties kardināli atšķirīgi. Esmu daudz eksperimentējusi un joprojām to daru. Ģērbšanās man ir spēle.
Mani vienmēr interesējusi ne tikai apģērba ārpuse, bet arī odere.
Piemēram, šodien man ir melna samta žakete ar spilgti sarkanu oderi. Šādas detaļas ir būtiskas, tās ir kā mūsu apslēptā pasaule, par kuru neviens cits nezina.
Virspusējais plakanais skaistums mani interesē aizvien mazāk. Patiesais skaistums ir dziļš un interesants, jo arī tam nav robežu.
Tas attiecas arī uz vidi tev apkārt?
Jā, man, piemēram, skaista vide ir tikpat labi Versaļas pils, kā arī šķūnis manā mīļajā Pāvilostā, kur apkārt ir plaša jūra.
Šausmīgi ir būt plastmasīgā vietā, kura cenšas būt skaista…
Darbnīca mums atrodas Rīgas klusajā centrā, jo man ļoti gribējās, lai ir ķieģelis sienās un koks grīdās. Lai ir tas pamatīgums. Un arī darbā – mēs strādājam ar dabīgiem materiāliem. Tāpat kā cilvēkos, arī materiālos man nepatīk mākslīgums. Tāpēc arī manis dizainētā apģērbā neatradīsi apmāna kabatas vai kādas dekoratīvas pogas bez tai paredzētās funkcijas. Un tas pats par rotām – ja gribas tās ar kādu akmeni, tad kaut ar laukakmeni, bet lai ir īsts, nevis sintētiski radīts.
Aristocrat Kids Atelier SS 2022 kolekcijas ‘RIVIERA’ skate šogad Riga Fashion Week
Dace, un kas ir tavi iedvesmas avoti?
Man ļoti patīk Rīgas arhitektūra – mums ir viena no pasakainākajām pilsētām pasaulē. Ļoti mīlu dabu, tāpēc vēl viens iedvesmas avots ir Pāvilosta, kur gana bieži ar meitām dzīvojam. Un noteikti manas meitas, kuras ir mani lielākie skolotāji un mana jaudīgākā komanda. Ar viņām kopā varu kalnus gāzt.
Šovasar atklāju, ka man ļoti patīk šaut ar loku. Tā aizrāvos, ka pārsitu trases rekordu. Redzi, manā dzīvē ik pa laikam ienāk kas jauns, bet kaut kas organiski aizplūst. Dzīvei ir jāļaujas, tad tā nebeigs pārsteigt.
