Kamēr kompānijas Marco Bicego sabiedrisko attiecību vadītāja Anna Cappozzo pieklājīgi saka ievadvārdus, kompānijas dibinātājs Marko, nesagaidījis uzrunas nobeigumu, ar karstasinīga itāļa tvērienu burtiski ielaužas sarunā, uzsverot, ka iemesls, kāpēc viņš dara šo darbu, ir pavisam vienkāršs: “Man tas patīk, un tāpēc es esmu laimīgs cilvēks. Mans tēvs Džuzepe Bičego bija rotkalis un savu nelielo kompāniju nodibināja 1958. gadā. No viņa pārmantoju kaislību uz rotaslietām.
Apbrīnoju savu tēvu kopš bērnības. Atceros, ka darbnīcā sēdēju blakus viņa darbagaldam uz beņķīša un skatījos, kā viņš strādā. Kad izaugu, mans entuziasms nebija noplacis, tāpēc pārņēmu tēva biznesu un 2000. gadā izveidoju zīmolu, ko nodēvēju savā vārdā. Un man joprojām patīk radīt rotaslietas, bet šodien ir citādāki laiki, jo rotaslieta bez zīmola koncepta, izplatīšanas, komunicēšanas ar pircējiem, dizaina, nav nekas. Tas bija iemesls, kādēļ savu biznesu pirms divdesmit trīs gadiem sāku kā no baltas lapas. Un jāatzīst, ka joprojām esmu tikpat enerģisks kā ceļa sākumā, motivācija radīt jaunas rotaslietas nekur nav zudusi.”
Sakiet, kas ir sarežģītākais rotkaļa pasaulē, kurš vēlas savu biznesu izveidot globālu?
Protams, ka radīt arvien labākus produktus. Jo 23 gadu laikā, kopš pastāv manis dibinātais zīmols Marco Bicego, pasaule ir piedzīvojusi visdažādākās pārmaiņas. Atceros, ka 2001. gadā pasaule piedzīvoja 9/11. Laikaposms pēc tam daudziem uzņēmējiem radīja grūtības, jo pieprasījums pēc luksusa precēm samazinājās. Pēc tam pasaule piedzīvoja globālo finanšu krīzi.
Tad jau biju iemācījies par to neuztraukties, jo sapratu, ka nevaru ietekmēt pilnīgi neko. Tāpēc mums jābūt fleksibliem.
Bet tas, ko varu darīt es – būt labāks, veiksmīgāks virzienos, kuros darbojos. Radīt ne vien pievilcīgākas rotaslietas, bet padarīt atraktīvāku arī zīmolu. Aptuveni 85% no mūsu biznesa notiek ārpus Itālijas, eksportējam juvelierizstrādājumus uz aptuveni 50 valstīm. Mēs esam lokāli radot jaunus produktus, bet globāli tos izplatot.
Jūs joprojām daudz izmantojat roku darbu zelta virsmas apstrādē, kas nozīmē, ka rotaslietas var baudīt ne tikai ar acīm, bet sajust zelta matējumu, tam pieskaroties.
Vienmēr esmu uzsvēris, ka mums ir svarīgi radīt kaut ko atšķirīgu, unikālu un atpazīstamu. Un mums tas ir izdevies, jo Marco Bicego zīmolam ir dažas kolekcijas, kuras pārdodam vairāk nekā 20 gadus. Tātad varam runāt par to, ka dažas juvelierlietas ir ārpuslaicīgas. Te uzsvēršu, ka ne tikai zelts ir vērtīgs, vērtība piemīt arī dizainam, kas ir ļoti svarīgs. Radot zīmolu Marco Bicego, man bija svarīgi izmantot tās zelta apstrādes tehnoloģijas, kuras izmantoja mans tēvs. Pārinterpretēt tās mūsdienīgā veidā. Šodien visi mūsu kompānijas darbinieki atrodas zem viena jumta burtiskā nozīmē. Sākot no prototipu izgatavošanas, ražošanas procesa, mārketinga. Mums ir lieliski amatnieki, kas apstrādā zeltu bulino tehnoloģijā. Tas, protams, prasa laiku, jo tāda ir roku darba būtība. Rūpīgi, ar instrumentu pieskaroties ikvienam zelta kvadrātmilimetram. Tas ir ļoti darbietilpīgs process, tikai dažās kompānijās ir amatnieki, kas pieprot šo tehniku. Lai gan nezinātājam no malas varētu likties, ka zelts tiek vienkārši saskrāpēts, taču tā tas nav. Un tas ir pārsteidzoši, cik ilgu laiku tas var aizņemt. Ar to mēs atšķiramies no citām kompānijām, kas izgatavo dārglietas. Tāpēc es ļoti cienu amatniekus, kuru Itālijā nav daudz. Un visi viņi strādā tāpat kā sendienās.
Kas ir lielākais izaicinājums, radot jaunu dārglietu? Cik bieži iztēli ierobežo materiāla fiziskās īpašības?
Parasti es neveidoju skices, bet uzreiz sāku ar zelta gabalu. Lai gan ir bijis arī tā, ka man blakus sēž rotkalis, kuram cenšos izstāstīt savu vīziju, idejas, un viņš rada dārglietu pēc maniem ieteikumiem. Dažreiz tas prasa vairākas stundas, dažreiz mēnesi. Taču tas nenozīmē, ka neizmantojam jaunākās tehnoloģijas, 3d iekārtas, lāzeriekārtas, kas prototipus rada ļoti ātri. Mūsu ikoniskāko kolekciju Marakeša, ko radījām reizē ar zīmolu, izveidoja rotkalis un es burtiski iemīlējos viņa radītājā mākslas darbā no pirmā skatiena. Tas ir milzīgs izaicinājums – radīt jaunas dārglietas, joprojām saglabājot kompānijas gēnu. Ja es parādītu mūsu kompānijas pašu pirmo dārglietu, salīdzinot to ar jaunākajām, varētu teikt, ka tās ir mainījušas, taču to vēstījums un gēns ir palicis nemainīgs.
Saprotiet, ja runājam par sarežģītību manā darbā, viena mana smadzeņu puslode darbojas kā dizainerim, otra – kā biznesmenim, kurš nepārtraukti domā, kurš valkās šīs dārglietas, kādas būs šīs sievietes, kādēļ viņas izvēlēsies tieši mūsu ražoto produkciju.
Tāpēc ir svarīgi, lai mūsu produkcija būtu tāda, lai to nevajadzētu glabāt seifā, bet nēsāt katru dienu. Izdomāt šādu konceptu ir sarežģīti.
Taču es esmu saņēmis neskaitāmus komplimentus no sievietēm, kuras man atzinušās, ka visvairāk nēsā tieši Marco Bicego rotaslietas. Tas ir vislabākais kompliments, kas norāda, ka esam uz pareizā ceļa.
Kas ir jūsu klients?
Dzeltenā zelta izstrādājumus izvēlas nobriedušas sievietes, 40 gadīgas un vecākas. Taču sabiedrības dzīvesstils ir tāds, ka šodien 60 gadīgas sievietes nav tādas kā pirms 20 gadiem, viņas ģērbjas vairāk casual stilā, izskatās jaunākas.
Kas ir tas, par ko pircējs nenojauš – kad izgatavojat jaunu juvelierlietu, par ko vēl domājat?
Mēs nekad neierobežojam savu iztēli, jo radām unikālas, ekskluzīvas dārglietas. Taču radot, mēs apsveram, kā tās varēsim izgatavot lielākā skaitā. Gadā izgatavojam aptuveni 55 000 dārglietu. Tas nav maz un nav arī ļoti daudz, tādēļ mums bieži jādomā arī ražošanas dimensijās.
Kas jūs iedvesmo, radot jaunas rotaslietas? Daba, cilvēki?
Daudzas idejas esmu smēlies no dabas. Jo tai piemīt perfekcija, pilnība. Kad biju ceļojumā Džaipurā, iegādājos brīnišķīgus dārgakmeņus, ko vēlāk iestrādājām jaunajā kolekcijā. Āfrikā esmu ticis pie izciliem dārgakmeņu eksemplāriem. Ārkārtīgi daudzkrāsaini, neregulāras formas, ko dēvēju par dabas perfekciju.
Vai jums ir kāda dārglieta ar personīgu stāstu?
Ir viena kolekcija, ko tēvs radīja 80os gados. Kad nomira mana māte, tēva kompānijas arhīvā atradu materiālus, uz kuru pamata izveidoju jaunu kolekciju, pārinterpetējot tēva radītās rotaslietas, un nodēvēju savas mātes vārdā – Vichia. Tradīcijas juvelierbiznesā ir ļoti svarīgas.
Kā tas ir piedzimt rotkaļa ģimenē?
Itālija ir valsts, kurā ir daudz nelielu uzņēmumu, kas izgatavo rotaslietas. Kā jau teicu, arī manam tēvam piederēja neliela kompānija un zelta stieņus esmu redzējis kopš agras bērnības, lai neteiktu, ka tas ir manās asinīs (smejas).
Kas ir jūsu biznesa veiksmes pamatā?
Kad uzsāku savu biznesu, nedomāju par to, kā ar to pelnīt naudu, drīzāk biju pilns ar sapņiem un kaislību par dārglietu pasauli. Pirms tam daudz ceļoju pa pasauli, jo man bija nepieciešams iegūt jaunu pieredzi. Pētīju šo tirgu ASV, Japānā, Lielbritānijā, Francijā. Daudz tikos ar cilvēkiem. Tāpēc mums joprojām aktīvi jādarbojas, jāinvestē zīmolā, jādomā, ko darīsim nākamajā gadā. Jāstrādā!
